“Nepierādīju sevi. Vajadzēja cīnīties nežēlīgāk, bet pažēloju sevi, godīgi sekot. Pirmo periodu es zaudēju taktiski. Viņš [papildlaikā] ņēma kāju un es atkal izlīdu. Tā vietā, lai muktu projām no kontakta, nezinu – mandrāžas dēļ – brīvi griezos un gāju atpakaļ cīņā, kas bija mana lielākā kļūda,” sevi šaustīja sportists. “Pēc zaudējuma pirmajā raundā gāju atklātā cīņā. Viņš man iegāja vienreiz kājās, bet es aizsargājos un nodomāju: viss – viņš ir mans. Iegāju viņam kājās, bet no savas situācijas zaudēju divus punktus tikai tāpēc, ka biju pārāk pārliecināts par sevi. Ikreiz, kad cīnies lielās sacensībās, nekad netici sev vairāk nekā vajag. Labāk piebremzēt un uzmanīties, nevis pārdroši iet uz priekšu. Nožēlojami, ka es no 0:2 atspēlējos uz 2:2. Piecas sekundes, un es būtu panācis 3:2. Tā ir tikai mana vaina, jo nedaudz sevi pažēloju. Nogurums uznāca virsū.” Armands atzina, ka varējis otro raundu noturēt līdz papildlaikam, taču nolēmis riskēt: “Zemapziņā zināju, ja viņam kritīs izloze, es nenostāvēšu. Tā bija mana kļūda, ka iegāju kājā, izrāvu, un viņš mani sasēja.”
Pirmā cīņa pret Venecuēlas sportistu Diasu izvērtusies taktiska: “Viņš uzvarēja pasaules olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā, lai tiktu uz šejieni. Tā bija milzīga sensācija. Es viņu nemaz nezināju, tikai to, ka viņš bija fiziski stiprs. Viņš muka no cīņas, bet veiksme bija manā pusē, jo no trijām izlozēm divas iekrita man. Es izgāju uz taktisku cīņu, jo pirmajā raundā viņš ņēma kāju, un es no tā krusta izgāju. Ja izloze kristu viņam, tad es noteikti būtu izgājis.”
Kā ziņots, Zvirbulis uzvarēja astotdaļfinālā, bet cīņā par pusfinālu atzina baltkrieva Soslana Gacijeva pārākumu. Ja baltkrievu sportists pēc tam būtu sasniedzis finālu, Zvirbulis vēl varētu cīnīties par bronzu gandarījuma turnīrā, taču tā nenotika.