Šāda ideja pirmo reizi UEFA varasvīriem radusies 2012.gada Eiropas čempionāta finālmača laikā starp Spānijas un Itālijas izlasēm, taču tagad tā ieguvusi arī reālas aprises.
2020.gadā Eiropas meistarsacīkstes svinēs savu 60 gadu jubileju, un UEFA prezidents Mišels Platinī atzinis, ka šajā gadā sacensības varētu notikt 12 vai 13 pilsētās. Šāds formāts būtu gan ekonomiski izdevīgāks, gan samazinātu ar infrastruktūru saistītos sarežģījumus.
Jau vēstīts, ka spēles varētu risināties Maskavas, Berlīnes, Madrides, Lisabonas, Romas, Londonas, Amsterdamas, Zagrebas, Atēnu, Bāzeles, Parīzes un Briseles stadionos. Savukārt pusfināla mači un fināls būtu jāuzņem Stambulai.
Paredzams, ka rīkotājpilsētas tiks paziņotas 2014.gada sākumā, kas valstīm dos sešus gadus laika, lai sagatavotos turnīram. Tāpat tiek pieļauts, ka fināls varētu tikt aizvadīts Vemblija stadionā Londonā, ko piedāvājusi Anglijas Futbola asociācija.
Platinī uzskata, ka vairums no 53 UEFA sastāvā esošajām nacionālajām federācijām atbalsta šāda formāta ieviešanu.
"Kāpēc gan vienai vai divām valstīm būtu jāuzbūvē desmit stadioni, lidostas un citas nepieciešamās celtnes. 2020.gadā katrai valstij būs nepieciešams tikai viens stadions - tas būs vienkāršāk un lētāk," par jaunā čempionāta formāta priekšrocībām sacīja UEFA prezidents.
Tomēr tādas valstis kā Turcija, Azerbaidžāna, Gruzija, Īrija, Skotija un Velsa jau iepriekš paudušas, ka labāk vēlētos rīkot kontinenta meistarsacīkstes līdzšinējā formātā.
Arī Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) ģenerālsekretārs Žeroms Valkē iepriekš izteicis savas pretenzijas pret jauno ideju.
"Es šo ideju nesaprotu. Ne kā FIFA ģenerālsekretārs, bet kā cilvēks," sacīja Valkē. "Šāds formāts nav tas, kas nepieciešams turnīram. Tā ir tikai ekonomiskās situācijas diktēta nepieciešamība."