Lai situāciju izgaismotu precīzāk, jāpiebilst, ka Mihadjuks kandidātu pulkā ir pirmo reizi, bet Rubins tikko atguvies no savainojuma.
Vārtsargi. Ja arī Denisam Romanovam izdevies tikt kandidātu sarakstā, tad pēdējā laikā allaž atvēlēta trešā vārtsarga vieta. Ja veselība turēsies, numur viens izlasē būs FK Ventspils vārtsargs Andris Vaņins, bet viņa dublieris — Aleksandrs Koliņko, kurš ilgu laiku bija pirmais un joprojām ir spēlēm izlasē bagātākais vārtu vīrs (82 spēles; Vaņinam — 21, Romanovam — 2).
Ņemot vērā, ka Euro2004 pamatvārtsargs Koliņko ilgu laiku bija bez kluba un arī bez prakses (tagad spēles garšu atgūst Olimps/RFS), Vaņina pozīcijas ir puslīdz drošas.
Lai Romanovs tiktu pie vārda, jāsakrīt virknei apstākļu. Pirmais un galvenais — pēc soliņa deldēšanas Bukarestes Dinamo jālauž tradīcija Prāgas Slavia rindās, kas ir Denisa jaunā darba vieta.
Aizsargi. Kasparam Gorkšam nākamajās spēlēs jākļūst par valstsvienības līderi aizsardzības līnijā, jo viņš ieguvis laba līmeņa praksi Anglijas otrajā spēcīgākajā līgā un spēļu ritmu. Partneris aizsardzības centrā Deniss Ivanovs (Liepājas metalurgs) tikko atguvies no savainojuma un aizvadījis vienu pilnu spēli.
Pāvela Mihadjuka cerības tikt pie vārda nav sliktas. Protams, ja veseli būs Oskars Kļava, Ivanovs, Gorkšs un Deniss Kačanovs, Mihadjuku diezin vai ieraudzīsim starta sastāvā. Taču, ja rezultāts kādā spēlē būs pārliecinoši labvēlīgs, pie vārda varētu tikt arī U-18 un U-21 izlasēs rūdītais futbolists.
"Spēlēt ar tāda līmeņa komandām kā Celtic un Rangers bija grūti. Pretinieki bija ļoti ātri, fiziski spēcīgi un zibenīgi pieņēma lēmumus. Spēli ar Rangers tribīnēs noskatījās 48 tūkstoši skatītāju. Ko tādu piedzīvoju pirmo reizi karjerā," Mihadjuks neslēpj, ka Skotijā guvis vērtīgu pieredzi.
Tas savukārt ir viens no izlases galvenā trenera Aleksandra Starkova galvenajiem kritērijiem, izsijājot kandidātus.
Pussargi. Iespējams, sarežģīto izšķiršanos starp diviem kreisās malas pussargiem — Andreju Rubinu un Aleksandru Cauņu — palīdzēja šķetināt pagājušā nedēļas nogale. Rubins aizvadīja pilnu spēli pēc divu nedēļu traumas ārstēšanas, bet Cauņa atkal palika rezervē.
"Esmu atpūties un labi patrenējies. Prieks, ka par potīti nebija jādomā. Varēju spēlēt ar pilnu atdevi. Skriet deviņdesmit minūtes nebija problēmu," labo fizisko gatavību atzīmēja arī pats Rubins. Viņš kļuvis par vienu no Baku Inter līderiem, un apliecinājis, ka arī ožu gūt vārtus vēl nav zaudējis. Rubins spilgti iegāja iepriekšējā kvalifikācijas spēlē ar Izraēlu.
Cauņa pagaidām maz ticis pie vārda Watford pirmajā komandā (vienreiz laukumā devies uz maiņu), taču no sirds izspēlējās un guva vārtus vienā no dublieru mačiem, tuvinoties kluba pamatsastāvam.
Vladimira Koļesņičenko konkurētspēja centra pussarga pozīcijā var vēl nebūt pietiekama, lai izjauktu ierasto duetu Vitālijs Astafjevs un Juris Laizāns, lai gan arī pēdējais vēl ir optimālās formas meklējumos. Inter treneri nesteidzas Koļesņičenko dot ievērojamu spēles laiku.
Uzbrucēji. Lai gan bez solīdas spēļu prakses, Spānijas otrās spēcīgākās līgas klubu Celta pārstāvošais Māris Verpakovskis, ir galvenā cerība uzbrukumā. Pēdējās divas nedēļas Verpakovskis rūpīgi trenējies tieši valstsvienības vajadzībām. Vismaz apņēmīgais tonis telefona klausulē vedināja domāt, ka liepājnieks ļoti, ļoti grib atkal par sevi likt runāt.
Artjoms Rudņevs ar neskaidro pārcelšanos uz Ungārijas klubu Zalaegerszegi TE konkurētspēju nav uzlabojis (vēl bija spēkā līgums ar Daugavu). Pērn sevi labi pieteica un debitēja valstsvienībā, taču sastrādātā šmuce ar pāreju var draudēt ar vēl ilgāku palikšanu bez prakses.