Vienmēr līmenī
Tomēr ne visi 44 gadus veco tiesnesi steidzas nolīdzināt līdz ar zemi. "Lajuks vienmēr ir labā līmenī," viens no visu laiku izcilākajiem Latvijas tiesnešiem Miķelis Rubenis negrib piekrist, ka Romāns Lajuks ar spēlēm manipulē un grib tajās būt galvenais. "Mums jau ir tikai divi trīs tik labi tiesneši kā viņš." Rubenis uzskata, ka kritiku veicina fakts, ka "ir naudīgi klubu vadītāji, kas grib, lai tiesā viņu labā".
Jāsaprot robeža starp galveno spēlē un galveno futbolā, piemetināja Rubenis. "Tiesnesis katrā spēlē ir galvenais, jo viņš ir vienīgais varas pārstāvis, kurš ir atbildīgs par rezultātu. Taču tiesnesis nedrīkst būt galvenais futbolā. Viņš nav centrs, ap ko futbols griežas."
Rubeņa recepte, kā labu soģi atšķirt no slikta, ir precīza futbola noteikumu izpilde. Lajuks to dara, un pēdējo kritikas vilni izraisījušajā spēlē FK Jūrmala — Skonto visas 10 kartītes parādītas pilnīgi pamatoti. "Visās mazajās valstīs ir viens vai divi labākie tiesneši. Viņi ir principiālāki, taisnīgāki un augstākas kvalifikācijas nekā citi," Rubenis iezīmēja robežu starp zemākas un augstākas klases profesionāļiem. Lajukam, kurš kopš 1993.gada nēsā Starptautiskās Futbola federācijas (FIFA) tiesneša mundieri, esot dabas dots talants.
Laba karjera
Romāns Lajuks ir dzimis un audzis Rīgā. Pēc 50.vidusskolas beigšanas mācījies juristos. Darba darīšanas vedušas uz Gulbeni, tāpēc nereti viņam uzlikts arī šīs pilsētas zīmogs. Astoņdesmitajos gados pagrozījies Sporta komitejā, Romāns nonāca Latvijas Futbola federācijā, kur ieņēmis arī valdes locekļa krēslu. Labāko tiesnešu sarakstā viņa uzvārds figurē kopš 1986.gada.
Tomēr kopš tā laika viņam līdzi nāk arī uzpērkama tiesneša slava, ko tiesā gan neviens nav pierādījis. Izcelta tiek 2004.gada sezonas izskaņa, kad Liepājas metalurgs visiem veidiem centās iegūt čempiona titulu. Aizdomīga bija gan spēle, kurā bija jūtama Lajuka vēlme Skonto futbolistus nelaist pāri centram, gan fakts, ka uzreiz pēc beigu svilpes laukumā soģi metās uzmanīt apsargi, lai gan situācija to neprasīja.
Lajuka vārds locīts arī totalizatoru (sarunāto spēļu) sakarā. Dažs gaismā izcēlis it kā daudzos zvanus uz Daugavpili. Aizdomas un skandāli ir bijuši, taču, kā jau pašmājās iegājies, pie atbildības neviens netika saukts. Daža futbola cilvēka mapītes ar informāciju par "sliktajiem darboņiem" tā arī netika izvilktas gaismā.
Dažādi viedokļi
Šā gada sākumā sekoja vēl viens trieciens Lajuka reputācijai — it kā notikusi kolēģu naudas piesavināšanās par darbu starptautiskajās spēlēs. Tiesneša Jāņa Pukijana versijā Lajuks paturējis FIFA piešķirtos honorārus, kas bija domāti tiesneša palīgiem. Viedokļi dalījās arī LFF gaiteņos, taču pārkāpums netika saskatīts.
"Pēdējos gados viņš ir ļoti kritizēts. Taču arī tiesnesis ir cilvēks, kas kļūdās. Šā gada Eiropas čempionāta finālturnīrā kļūdījās pat paši labākie," LFF Sacensību daļas vadītājs Jānis Skredelis aicināja nebūt pārāk bargiem. Taču uzskata, ka arī Lajukam attieksme ir nedaudz jāmaina. "Viņš sevi vērtē augstāk nekā citus. Diez vai tas ir pareizi. Tiesnesis futbolā nekad nedrīkst būt galvenā figūra. Viņam jābūt nemanāmam. Varbūt viņš pats nejūt, kāds ir." Taču reizē ar kritiku Skredelis izceļ tiesneša dotumus, kas Lajukam piemituši jau jaunībā.
Latvijas U-21 izlases treneris Genādijs Šitiks nebaidās Lajuku dēvēt par profesionāli. "Latvijas futbolā viņš ir autoritāte. Nav šaubu par kvalitāti. Karjeru aizvadījis augstā līmenī," Šitiks nesaskata negodīgu rīcību. Ešvorta izteikumus viņš vērtē kā savstarpējo attiecību kārtošanu. Tos vairāk diktējusi Pola diskvalifikācija šogad spēlē ar FK Ventspils un emocijas, nevis vēsa galva.
"Man pretenziju pret viņa darba kvalitāti nav bijis," atzina FK Rīga sporta direktors Sergejs Semjonovs. "Lajuks ar Andreju Sipailo patlaban ir labākie Latvijas futbola tiesneši. Nav pamata domāt, ka Romāns grib būt galvenais laukumā."
FIFA un UEFA spēles atļauts vadīt līdz 45 gadu vecumam, bet Latvijas čempionātu virslīgā — līdz 48 gadiem. Patīk kādam vai ne, Romāna Lajuka karjeras beigas ir tuvāk nekā sākums.