Kā vēstīts, Karašausks nākamajā sezonā atkal spēlēs Latvijas virslīgā, jo pievienosies RFS komandai. Viņš šobrīd pārstāv Kazahstānas čempionāta vienību Oralas Akžajik, taču nākamajā sezonā atgriezīsies dzimtenē.
"Jau iepriekš esmu teicis, ka laukumi un infrastruktūra Latvijā ir labāka nekā Kazahstānā. Arī medicīnas līmenis ir krietni labāks. Uzskatu, ka Latvijā kā futbolists varu attīstīties labāk, turklāt esmu tuvāk Eiropai. It kā Kazahstānas klubs vēlējās mani paturēt, bet es izvēlējos labāk atgriezties Latvijā," stāstīja Karašausks.
"Jutu, ka es Kazahstānā neaugu kā spēlētājs, varbūt pat regresēju. Turklāt Latvijā ir mana ģimene un mana sieva, kura mani motivē," teica futbolists.
Patlaban 26 gadus vecais Karašausks uz Kazahstānu pārcēlās jūnijā, bet pirms tam spēlēja citā Latvijas klubā Liepāja/Mogo, kura rindās šosezon virslīgā iesita četrus vārtus.
"Kad biju Liepājā, tur bija pilnīgi viss, lai es varētu attīstīties. Zinu, ka RFS būs tas pats. Piemēram, Kazahstānas klubā nav trenažieru zāles. Nu tā nedrīkst būt! Es pirms treniņa nevaru aiziet 30 minūtes padarboties trenažieru zālē - ja es gribu attīstīties, man tas ir vajadzīgs," atzīmēja Karašausks.
Viņš gan atteicās runāt par atalgojuma atšķirībām Kazahstānā un Latvijā, taču tas neesot noteicošais faktors.
"Negribu teikt, ka šī būtu rūgta pieredze. Katra pieredze ir laba. Neuzskatu, ka tas būtu zemē nomests laiks, neko nenožēloju," teica Karašausks, kuram mērķis nākamajai sezonai bija spēlēšana Latvijā, nevis ārzemēs. "Esmu motivācijas pilns atgriezties Latvijā un nākamgad izcīnīt čempiontitulu vai kausu. Vairāk jau čempiontitulu. Katrā spēlē būs jāspēlē uz maksimumu un jādemonstrē spilgts sniegums, lai komandai tas nes uzvaras un skatītājiem patīk."
Šobrīd virslīgas čempiontitulam platiem soļiem tuvojas Riga. Nelielas cerības uz zeltu ir Ventspilij, bet vēl mazākās - RFS komandai.
"Sezonas otrajā pusē Riga ir uzņēmusi diezgan lielus apgriezienus. Var redzēt, ka tas ir liels trenera nopelns. Tas ir fantastiski, kā šī komanda no tik lielas atpalicības spējusi izvirzīties drošās virslīgas līderpozīcijās," komentēja Karašausks.
Pērn Karašausks bija starp trim pretendentiem uz 2017.gada Latvijas labākā futbolista titulu, ko beigās ieguva Andris Vaņins.
Uzbrucējs pērn ar desmit vārtiem bija rezultatīvākais vietējais futbolists Latvijas virslīgā. Tāpat viņš divus vārtus guva Latvijas kausa finālā, palīdzēdams Liepāja/Mogo komandai iegūt trofeju, kā arī ar precīzu sitienu atbildes mača pēdējās sekundēs ieveda vēju pilsētas vienību UEFA Eiropas līgas kvalifikācijas otrajā kārtā. Neskatoties uz rezultatīvo sniegumu, Karašausks netika izsaukts uz Latvijas futbola izlases spēlēm, jo viņam bija nesaskaņas ar tā brīža galveno treneri Aleksandru Starkovu.
Tiesa, šogad, kad par komandas galveno treneri tika iecelts Miksu Pātelainens, Karašausks atgriezās izlasē. Kopumā viņš tās rindās 16 spēlēs pie vārtiem nav ticis.
Karašausks lielāko daļu karjeras aizvadījis nu jau bankrotējušajā Rīgas Skonto komandā, tomēr vairākkārt arī devies leģionāra gaitās. Tā 2010.gadā uzbrucējs bija izīrēts Ukrainas vienībai Dņepropetrovskas Dņipro, bet 2014.gada pirmajā pusē bija izīrēts Krievijas premjerlīgas vienībai Kazaņas Rubin, tomēr laukumā viņš tā arī neizgāja. Tāpat viņš uzspēlējis Polijas augstākās līgas vienībā Glivices Piast un Šveices otrās līgas klubā Wil 1900.
2013.gadā Karašausks kļuva par Latvijas futbola virslīgas rezultatīvāko spēlētāju. Tāpat viņš 2010.gadā ar Skonto kļuva par Latvijas čempionu.