Vienreiz viņš jau pārņēma izlases grožus kritiskā brīdī, 2007. gadā nomainot Juriju Andrejevu. Toreiz viņam izdevās veiksmīgs nākamais cikls, kad Latvija ieņēma 3. vietu Pasaules kausa kvalifikācijas grupā un līdz pēdējam cīnījās vismaz par iekļūšanu play-off kārtā. Taču nākamie divi kvalifikācijas cikli bija neveiksmīgi un beidzās ar Starkova atkāpšanos pēc 0:5 fiasko Rīgā pret Bosniju un Hercegovinu. Pirms desmit gadiem Starkovs atgriezās izlasē kā Latvijas futbola leģenda, kas aizveda izlasi uz Portugāli 2004. gadā, bet tagad līdzjutēju attieksme pret viņa atgriešanos izlasē ir, maigi sakot, piesardzīga. Tagad viņš ir situācijā, kad sava reputācija izlases fanu priekšā jāveido pilnībā no nulles.
"Vēl ir pāragri spriest par maniem palīgiem. Pēc nedēļas vai divām jābūt lielākai skaidrībai. Tie būs mani nākamie soļi. Lūdzu, dodiet man laiku! Domāju, pēc nedēļas vai divām varēsim runāt jau konkrētāk," savu vairīšanos atbildēt uz konkrētiem jautājumiem par sastāvu un nepieciešamajām izmaiņām sastāvā skaidroja Starkovs.
Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka Starkova kandidatūras atbalstam bija divas rekomendācijas vēstules. Viena bija no Latvijas Futbola treneru asociācijas priekšsēdētāja Jāņa Skredeļa, kurš pirms dažiem gadiem tika atbrīvots no LFF sacensību daļas ar argumentu, ka šajā amatā nepieciešams kāds ar mūsdienīgāku domāšanu. Otra – no pazīstamā Turkmenistānas futbola trenera Kurbana Berdijeva. LFF valdē par Starkova apstiprināšanu izlases galvenā trenera amatā balsojuši visi, izņemot Māri Verpakovski, kurš balsojumā atturējies.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas laikrakstā Diena!