«Sliktā spēle aizmirsīsies, bet trīs punkti paliks,» šis pragmatiskais Rīgas Dinamo galvenā trenera Arta Ābola apgalvojums pēc minimālās 1:0 uzvaras Čerepovecā pār Severstaļ labi noder arī plašākā kontekstā, salīdzinot komandas sniegumu pirms gada un tagad. Pagājušās sezonas rudens ciklā no toreizējā galvenā trenera Pekas Rautakallio bieži nācās dzirdēt pretējo. «Spēlējam labi, bet pietrūkst pacietības un precizitātes nobeiguma fāzē. Vismaz punktu bijām pelnījuši...» Mūsdienās, kad atšķirību meistarībā prasmīgi var kompensēt ar saliedētu komandas darbu, rezultātu bieži vien nosaka sīkas nianses, no kurām summējas kopaina. Pa mazumiņam krājot uzvaras, var iegūt solīdu atrāvienu no galvenajiem konkurentiem, kā tas šosezon pagaidām ir izdevies Rīgas Dinamo, un var arī ieslīgt bezcerības muklājā, kā tas bija pirms gada.
Pirms gada Dinamo oktobrī 13 spēlēs piedzīvoja 9 zaudējumus, no kuriem trīs bija ar vienas ripas starpību, bet vēl divi - nomainot vārtsargu pret sesto laukuma spēlētāju un ielaižot ripu tukšos vārtos. Šosezon, pieskaitot 1. novembra spēli pret Severstaļ, pēdējās deviņas Dinamo spēles beigušās ar vienas ripas starpību. Septiņos gadījumos izcīnīta uzvara ar minimālu pārsvaru, un tā jau vairs nav nejaušība.
Visu rakstu un katra spēlētāja individulo izvērtējumu lasiet pirmdienas, 4.novembra, laikraksta Diena 20.-21.lpp!