Dažas komandas sasniedz tikai ar darbu, atbildību un cīņas sparu. Mēs laikam vairāk noskaņojamies uz to otru,” atzina Cipruss. Intervijas ievadā par “jaunajiem”, kas klauvē pie izlases durvīm.**Kas būtu bijis jāņem vērā jaunajiem, kuri arī kandidēja uz vietu izlases sastāvā?**
Visiem ir dota iespēja. Viss ir atkarīgs tikai no paša. Redzam, ka jaunajiem čaļiem ir vēlēšanās un prieks to darbu darīt, cīnīties, skriet. Piemēram, Roberts Jekimovs sevi ir parādījis. Ar cīņas sparu viņam viss ir kārtībā, ir gatavs spēlēt. Apsveicami, ka guva arī vārtus [pēdējā pārbaudes spēlē ar Slovākiju – IK]. Viņam viss aizgāja uz labākas nots.
Ar ko Roberts Jekimovs bija labāks par citiem “jaunajiem”?
Nav, tā, ka viņš būtu labāks. Taču viņam par labu nospēlēja attiecīgā situācija, vēlme sevi pierādīt, spējas, motivācija, komunikācija ar maiņas biedriem. Visi jaunie ir labi, gatavi cīnīties, bet šajā brīdī Robertam vēlme bija lielāka, arī laimes kamoliņš bija viņa pusē.
Un īstajā brīdī guva vārtus - pēdējā pārbaudē ar Slovākiju!?
Tieši tā.
Sestdien Latvijas valstsvienība aizvadīs pirmo spēli Šveicē. Lūdzu, paanalizē pretiniekus grupā!
Visas trīs izlases – ASV, Zviedriju un Austriju – mēs labi zinām. Katra komanda ir ar kaut ko atšķirīga. Labi zināms ir Amerikas hokejs – raksturīgs ātrums, spēks, cīņa. Zviedri ir favorīti – izceļas ar augstu tehnisko līmeni, izpildījumu. Abas ir augtas klases komandas. Pret abām jābūt gataviem par simts procentiem. Austrija pēdējos gados rāda labu sniegumu, taču ir arī savi mīnusi. Tā nav spējusi noturēt vienu līmeni – labāki gadi mijas ar sliktākiem. Taču viss ir jāskatās uz vietas [Šveicē]. Spēle tomēr ir viena. Kuram būs noskaņojums, vēlme, lielāka atbildības sajūta, tas arī uzvarēs.
Zviedrija, ASV, Latvija, Austrija – vai arī tu šādi sarindotu izlases pēc to meistarības?
Grūti tā nomērīt. Protams, salīdzinot ar mums un austriešiem, ASV un Zviedrija ir līmenīti augstāk. Taču hokejs ir interesanta spēle. Spēles gaita var mainīties jebkurā brīdī, pēkšņi labāk var veikties otrai komandai. Arī pēdējā pārbaudes spēle ar Slovākiju apliecināja, ka ar cīņu katrā spēles momentā var diezgan daudz panākt.
Valstsvienībā esi pēc pārtraukuma. Atgriezusies otrā vai varbūt trešā jaunība?
Tik traki nav. Galvenais, ka ir dota iespēja. Centīšos to pēc iespējas labāk izmantot.
Tev šis būs pēdējais pasaules čempionāts?
Vairs tik skaļi nerunāju. Situācija pagriezusies atpakaļ gultnē. Atkal iestājies darbs. Vairs nav tā, kā bija pēdējos trīs gados – mierīgi vasaras periodi bez izlases, vairāk atpūtas un laiks ar ģimeni. Skatīsimies.
Varbūt remdē izsalkumu, kas pa trim gadiem iekrājies?
Cik nu remdēju, bet jūtu, ka vēlme uz hokeju nav pazudusi un dotajā brīdi arī iespēja tiek dota. Ja veselība atļauj un viss rit labā gultnē, jāmēģina situāciju pilnveidot.
Uz nebūt nejūties slikti uz jauno fona?
Jā. Tieši tā. Nekādu problēmu. Ir labvēlīga situācija ar treneru kolektīvu. Visi ir labi pazīstami, savulaik bija spēlētāji un komandas biedri.
Kurš tev bijis spilgtākais pasaules čempionāts?
Nezinu. Ir nianses, ko atceries vienmēr. Piemēram, pirmo pasaules čempionātu Somijā, kur bija labas spēles. Pašam varbūt labāk izdevās čempionāts Norvēģijā, guvu vārtus, taču tas nebija labākais komandai. Negribētu tā vērtēt – labākais vai sliktākais. Katrs ir citādāks. Vienīgi ko varu pateikt, neesam par medaļām spēlējuši. Čempionāti vairāk norit, lai realizētu vienu spēli. Tas tiek paveikts, esam atkal uz viļņa un viss notiek.
Pirms katra no čempionātiem hokejisti allaž apgalvo, ka jāmēģina iekļūt ceturtdaļfinālā, taču biežāk tas neizdodas nekā izdodas. Pie vainas meistarība?
Protams, taču negribu būt skeptisks. Šī paaudze un tā, kas nāk, ir labs kolektīvs. Ir līderi, komanda tiek noskaņota pareizā gultnē, ir cīņas spars. Viss kas var būt un viss kas var gadīties! Ja labi tiks nostrādāts un būsim saliedēti, būs atbildības sajūta, varbūt varam arī pacīnīties [par ceturtdaļfinālu].
Meistarība nerunā par to, ka varam droši soļot uz astoņnieku, taču tiekties vajag, vai ne?
Mūsdienās, protams, meistarības līmenis daudz ko nosaka, taču tas nav tas galarezultāts. Ne vienmēr visu var sasniegt tikai ar meistarību. Dažas komandas sasniedz tikai ar darbu, atbildību un cīņas sparu. Mēs laikam vairāk noskaņojamies uz to otru – cīņas sparu, atbildību un līdzīgām sajūtām. Nesaku, ka mums nav meistarīgi spēlētāji. Izpildītāji mums ir, taču salīdzinot ar citām izlasēm – zviedriem, amerikāņiem vai vienkārši top 8, tām meistarības līmenis ir augstāks. Atliek cerēt, ka arī veiksme būs sabiedrotā.