Cipruss: Latvijas hokeja izlasē tāpat kā agrāk jūtams azarts

Hokejisti ir jauni, bet kopējā gaisotne nav daudz mainījusies, treniņos jūtams azarts, jūtu to atmosfēru kas bija arī mūsu laikā - tāda jautra un viegla, savā starpā smejamies un ņemamies," pirmo reizi kopš 2006. gada olimpiskajām spēlēm Turīnā atkal izbaudot valstsvienības gaisotni aģentūrai BNS iespaidos dalījās pieredzējušais hokejists.Uzbrucējs uzskata, ka par to, cik pašreizējais izlases kolektīvs ir saliedēts un vienots, labāk gan spriest turnīra gaitā ne pirms tā sākuma, jo "nāks spēles, un tikai caur tām rūdās kolektīvs".Pēdējo spēli izlasē Cipruss aizvadīja olimpiskajā turnīrā 2006. gada februārī pret Kazahstānu (2:5), pēc tās kopā ar aizsargu Sandi Ozoliņu paziņojot, ka karjeru izlasē ir beiguši, ceļu dodot jaunajiem. Tomēr dzīve ieviesusi savas korekcijas, un pēc izlases galvenā trenera Oļega Znaroka uzstājīga aicinājuma, viņš nolēmis atgriezties."Tas, ka esmu izlasē, tas nāk no Oļega[Znaroka]. Pieņemt lēmumu nebija viegli, taču zinot Oļegu un to situāciju kāda dotajā brīdī ir, piekritu. Mēģināšu darīt visu, lai palīdzētu," Cipruss atzina, ka viņa atgriešanās galvenais iemesls ir centra uzbrucēju trūkums izlasē.Šobrīd Cipruss, kurš ir piedalījies divās olimpiskajās spēlēs un 11 pasauls čempionātos, nedomā par spēlēšanu izlasē citos turnīros. "Pagaidām tas ir uz šo turnīru, tālāk es neko negribu teikt, redzēs kā būs, bet principā tā[spēlēšana izlasē] ir tikai pagaidām. Tas viss[atgriešanās] ir patīkami un labi, tomēr manā uztverē mums jāskatās uz priekšu nākotnē. Situācija tomēr nav tik bēdīga, mums ir jauni spēlētāji, kuriem jāmācās un jāspēlē. Tas viss ir treneru ziņā," Cipruss uzskata, ka izlasei ir gana labi jaunie hokejisti.Olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Aigara Ciprusa partneri uzbrucēju virknējumā būs divi citi izlases veterāni - Aleksandrs Ņiživijs un Aleksandrs Macijevskis, un tas varētu atvieglot maiņas sapratni."Mēs jau esam spēlējuši kopā vienā maiņā, taču laiks ir gājis, un daudz kas ir mainījies. Protams, kaut kāda saikne noteikti ir palikusi, jo es zinu viņu kustības un gājienus, taču tas nenozīmē, ka nevajag kādu, ne pārāk lielu laiku, lai kopējo sapratni atjaunotu. Tomēr, tas, ka ar viņiem ir spēlēts kopā ir liels pluss, jo zinām viens otra labās un sliktās puses," Cipruss uzsver, ka problēmām ar saskaņu laukumā nevajadzētu rasties.Arī fiziskajā ziņā viņš ir gatavs triecienturnīram, kurā četru dienu laikā vajadzēs aizvadīt trīs spēles. "Fiziski viss ir kārtībā, jūtos labi, var bērt virsū," Ciprusam par saviem spēkiem ir pārliecība. Rīgas "Dinamo" rindās viņa spēles laiks ceturtajā maiņā nav liels, tāpēc spēka netrūkst. No otras puses jābūt gatavam izlasē laukumā pavadīt krietni ilgāku laiku. "Ja izlasē būs iespēja spēlēt daudz, tas būs lēciens, tāpēc jābūt tam gatavam. Ir atšķirība vai spēlē trīs līdz četras, vai 12 līdz 14 minūtes".Fizisko spēku vajadzēs daudz, jo spēles būs grūtas, un nevienu no pretiniekiem uz vienas slidas apspēlēt nevarēs."No pretiniekiem nevienu negribu izcelt, visas ir nopietnas komandas ar nopietniem mērķiem. Visi zina, cik Latvijas izlasei ir bijušas grūtas spēles ar itāļiem. Varbūt ungāri nav mums tik labi zināms pretinieks, jo pret viņiem nav bijušas daudz spēļu. Cik es atceros, mūsu laikā tikai vienu reizi tikāmies turnīrā Baltkrievijā, kur arī negāja viegli[Latvija uzvarēja ar 3:2]. Ungāriem arī hokejs iet uz augšu. Viņi ir tikuši A grupā, tāpēc kaut kas tur notiek, viņu hokejs nav amatieru līmenī. Tie paši ukraiņi mums ir labi zināmi, un viņi uz Rīgu brauc ar domu par uzvaru. Visas trīs spēles ir ļoti svarīgas. Viegli nebūs, ir jānoskaņojas un jābūt gataviem uz katru spēli," Cipruss brīdina, ka pirmo vietu un ceļazīmi uz Vankūveru turnīra saimniekiem dāvināt vēl ir par agru.Latvijas hokeja izlase olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā "Arēnā Rīga" cīnīsies par vienīgo ceļazīmi uz 2010. gada spēlēm Vankūverā. Turnīra pirmajā dienā ceturtdien Latvijas spēlēs pret Ungāriju (plkst. 19), 6. februārī tiksies ar Ukrainu (plkst. 19.), bet svētdien 8. februārī ar Itāliju (plkst. 17).Līdz šim Latvijas izlase spēlējusi trīs ziemas olimpiskajās spēlēs - pirmās brīvvalsts laikā 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē (Vācija), bet pēc neatkarības atgūšanas 2002. gadā Soltleiksitijā (ASV), ieņemot 9. vietu, un 2006. gadā Turīnā (Itālija), paliekot pēdējā 12. vietā. Uz 1994. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Lillehammerā un 1998. gada spēlēm Nagano hokejisti nespēja kvalificēties.