Irbe bija viens no pieciem nominantiem, ko svinīgā pasākumā Ķelnē uzņēma Slavas zālē. Viņš kļuva par otro Latvijas hokejistu aiz Helmuta Baldera, kas izpelnījies vietu IIHF Slavas zālē. Balderi Slavas zālē uzņēma 1998. gadā.
Šosezon 43 gadus vecais Irbe bija vārtsargu treneris Nacionālās hokeja līgas (NHL) klubā Vašingtonas "Capitals", bet vēl sezonu iepriekš viņa pārziņā bija Rīgas "Dinamo" vārtsargu gatavošana. Irbe ir konsultējis arī Latvijas valstsvienības vārtsargus.
NHL Irbe debitēja 1991./1992.gada sezonā Sanhosē "Sharks" sastāvā. Vēlāk viņš ir spēlējis arī Dalasas "Stars", Vankūveras "Canucks" un Karolīnas "Hurricanes". NHL karjeru Irbe noslēdza 2003./2004.gada sezonā. Vēlāk viņš epizodiski spēlēja klubos Latvijā, Austrijā un Slovākijā. Ilgus gadus Irbe bija arī viens no Latvijas valstsvienības balstiem, piedaloties pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs.
Pirmo lielāko starptautisko atzinību Irbe guva 1985. gadā, kad viņu nosauca par labāko vārtsargu Eiropas junioru čempionātā. Par zvaigzni Latvijā Irbe kļuva 1988. gadā, kad palīdzēja Rīgas "Dinamo" PSRS čempionātā izcīnīt sudraba medaļas. 1990. gadā Irbi atzina par pasaules čempionāta labāko vārtsargu, taču daudz nozīmīgāki panākumi viņam bija tie, kas vēlāk tika gūti ar Latvijas izlasi. Ar Irbi vārtos Latvijas izlase pasaules čempionātos divas reizes sasniedza savu labāko rezultātu - 7. vietu.
NHL karjerā Irbem visveiksmīgākais bija 2002. gads, kad viņš kopā ar Karolīnas "Hurricanes" aizkļuva līdz Stenlija kausa finālam. Irbe ir piedalījies arī divās NHL Zvaigžņu spēlēs, bet vienu no emocionālākajiem brīžiem piedzīvoja 2006. gada olimpiskajās spēlēs Turīnā, kad bija Latvijas delegācijas karognesējs atklāšanas parādē.
Līdzās Irbem 2010. gadā IIHF Slavas zālē uzņēma arī bijušo PSRS hokejistu Vladimiru Krutovu, bijušo Vācijas izlases spēlētāju Dīteru Hegenu, kādreizējo Zviedrijas hokeja asociācijas prezidentu Rikardu Fagerlundu un Somijas hokejisti Rīku Niemineni, kura ir tikai ceturtā sieviete Slavas zālē.