Naumovs: Izvērtēšanas laiks vēl nav pienācis

gadā Vankūverā. Realitāte ieviesusi skarbas korekcijas. Kopš Edgars Masaļskis ārstē uz ielas savainoto potīti, Naumovs ir ne tikai Dinamo, bet arī valstsvienības cerību salmiņš. Ar pirmo uzdevumu Sergejs vienatnē pagaidām veiksmīgi tiek galā. Četrās pēdējās KHL spēlēs ar Naumovu vārtos izcīnītas trīs uzvaras, no kurām divas pār tradīcijām bagātajiem un spēcīgajiem Maskavas klubiem CSKA un Dinamo. Abās ar vienādu 4:3 rezultātu. Sezona gan tikai sākusies. Pirmās atziņas par KHL, kāds varētu būt turpinājums, un par Latvijas izlases perspektīvām februārī piektdienas pēcpusdienas sarunā ar Naumovu. EIROPAS LĪMENĪ Pēc savas bagātās pieredzes vari apstiprināt, ka Rīgā patiešām izveidots profesionāls hokejs klubs? Redzams, ka cilvēki patiešām cenšas, lai viss būtu augstā līmenī. Organizatoriskajā ziņā labi apstākļi tika radīti arī Zviedrijā. Negribu teikt, ka slikti bija Krievijā, bet Rīgas Dinamo viss notiek… kā lai precīzāk pasaka? — vairāk civilizēti.Kluba prezidents nelamājas? Pagaidām neesmu dzirdējis (smejas).Krievijā skarbāki vārdi skanēja? Protams, ka bija tāda lieta. Es jau saprotu, ka tur cilvēki vairāk atceras bijušās formācijas laiku. Esmu spēlējis komandās, kurās, braucot uz spēli, nedrīkstēja smieties. Ģērbtuvēs pirms iziešanas uz ledus neieteica sarunāties, jo ļoti nopietni vajadzēja gatavoties spēlei. Šādai kārtībai ir arī ēnas puse. Viena daļa spēlētāju, ielikti noteiktos rāmjos, pārdeg, un laukumā nekas labs nesanāk, tāpēc trenerim no malas ir jāmāk saskatīt, kurus spēlētājus ieteicams papildus noskaņot spēlei, bet kuriem nepieciešama cita pieeja.Kāda ir Amerikas pieredze? Aiz okeāna valda pilnīga brīvība. Pēc līguma parakstīšanas par lielo rēķinu dari, ko un kā gribi. Neviens nepalīdzēs sameklēt dzīvokli, mašīnu vai arī pieslēgt mobilo telefonu. Spēlētājiem bez valodas zināšanām, protams, pieaicinās palīgu, bet pārējiem savas problēmas būs jārisina pašiem. Pāris nedēļu atļaus padzīvot viesnīcā, bet pēc tam ej pats un izvēlies — patīk dzīvot tuvāk arēnai, pilsētas centrā vai vēl kaut kur citur. Tāpēc arī es, spēlējot Eiropā, amerikāņiem un kanādiešiem, kuri izsaka savas pretenzijas, vienmēr iebilstu: jūs ko, esat aizmirsuši, kā bija mājās? Vai tur visu pienesa uz paplātes? Amerikā galvenais ir spēlēt un parādīt rezultātu. Pārējais viss ir mazsvarīgs.Atšķirībā no ārzemniekiem tu Dinamo piedāvātās priekšrocības nejūti? Zināmā mērā tā ir. Puiku pats vedu uz bērnudārzu un visas sadzīves lietas kārtoju pats. Tomēr Dinamo cenšas, lai atstātu labi organizēta kluba iespaidu. No savas pieredzes zinu, ka ir komandas, kurās gribas tikai saņemt naudu un pēc iespējas ātrāk tikt projām. Pretējs piemērs manā karjerā bija Stokholmas Djurgarden, kur arī par visu līdz sīkumam bija padomāts. Vai KHL organizācija ir uzlabojusies, salīdzinot ar Krievijas superlīgas čempionātu? Jā, ir gan. Viena nebūtiska, bet patīkama nianse. Agrāk spēlētāji paši staipīja somas no lidmašīnas uz autobusu, tad tagad pie trapa piebrauc kravas mašīna, kura varbūt nav pati modernākā, bet tur tiek saliktas visas somas un nogādātas arēnā. Atceros, kā kādreiz paši garākajos izbraukumos dušā mazgājām piesviedrēto veļu vai arī par pieciem sešiem dolāriem nodevām viesnīcas mazgātavā. Tagad par visu ir padomāts. KATRAM SAVA LOMA Ja pirms mēneša tev teiktu, ka 1.oktobrī apspēlēsiet Maskavas Dinamo un KHL čempionātā būsiet 5.vietā, vai noticētu? Es neesmu kategorisko apgalvojumu piekritējs. Ja man piemēram teiktu, ziniet, Ņujorkas Rangers Viktorijas kausā zaudēja Magņitogorskas Metallurg, bet jūs pēc nedēļas Rangers apspēlēsiet, es atbildētu, bet kāpēc gan lai tā nenotiktu? Vai kāds varēja paredzēt baltkrievu uzvaru pār zviedriem Soltleiksitijā? Viss ir iespējams. Vienā spēlē tiešām brīnumi ir iespējami, taču Dinamo jau ir uzvarējis līderi Atlant, CSKA un Maskavas Dinamo. Ar secinājumiem nesteigsimies. Esam aizvadījuši tikai 12 spēļu. Priekšā vēl garš un nogurdinošs celš — KHL čempionātā ir vairāk nekā 50 spēļu. Kaut arī uzvarējām, uz savas ādas izbaudījām, ka spēlējam pret augstas klases komandām. Par viņu līmeni varēs spriest ilgtermiņā. Šādām komandām nav raksturīgi strauji kritumi. Visu čempionātu vadošie klubi spēlē puslīdz vienādā līmenī. Uzvaras bija likumsakarīgas vai arī ar krietnu veiksmes piedevu? Veiksmes faktors vienmēr ir svarīgs. Jā, pret Dinamo mums paveicās, ka pie 2:3 ātrus vārtus iemeta Rodžers (Laviņš) un ka ripu veiksmīgi pārtvēra Saška Ņiživijs. No otras puses, komanda cenšas, ir vēlēšanās sevi apliecināt, un ir arī rezultāts. Cita lieta, ka vairākiem spēlētājiem nav šāda līmeņa pieredzes. Pasaules čempionāts ar sešām vai astoņām spēlēm tomēr ir tikai viens turnīrs. Spēlēt čempionātā, kur komandas labi slido un visu laiku tur zem presinga, — tā ir cita pieredze un slodze.Pirms čempionāta izskanēja pesimistiskas prognozes, ka Dinamo neizturēs ar spēlēm piesātināto KHL kalendāru? Kas to lai zina — varbūt tā arī būs. Vietu sadalījumā nozīmīgs būs čempionāta vidusposms un kā komandas spēlēs pēc pārtraukuma. Tad arī notiks norobežošanās. Attālināsies vadošās komandas, un izveidosies atpalicēju grupa. Svarīgi būs nenokļūt pie pēdējiem. Pagaidām mūsu panākumu pamatā ir arī čempionāta sākumam raksturīgais entuziasms.Kāpēc ir tā, ka uzvaras pārsvarā nodrošina leģionāru maiņa un lieliska vārtsargu spēle? Pie mums treneri jau pusaudžu komandās mēdza uzsvērt, ka ir spēlētāji, kuri pienes munīciju, un ir tādi, kuri šauj. Tā arī ir lielākajā daļā komandu. Līderi garantē rezultātu, bet pārējie palīdz to nodrošināt. Svarīgi, lai katrs saprastu savu lomu komandā. Lai kāds nesāktu iedomāties, ka var spēlēt arī tā un darīt vēl sazin ko. Pats galvenais ir izcīnīt uzvaras. Tas ir garants arī spēlētājiem, ka nākamajā gadā komandas vadība vēlēsies saglabāt sastāvu. Runājot par līderiem, ir taču redzams viņu līmenis.Par Marsela Hosas spējām lielu šaubu nebija, lai gan to, ka viņš spēlēs tik labi, šaubos, vai pat kluba vadība un treneris gaidīja. Patīkami, šķiet, pārsteidz kanādieši… Es vienmēr ar cieņu esmu izturējies pret Ziemeļamerikas hokeju. Aiz okeāna esmu pavadījis pietiekami ilgu laiku, lai iepazītu turienes spēlētājus. Kanādieši ar raksturu iedabūs ripu zonā un cīnīsies līdz galam. Nē, man viņu spēle nepārsteidz. Jau no paša sākuma jutu, ka kanādiešiem ir labs metiens. Pagāja varbūt neliels laiciņš, kamēr viņi adaptējās šejienes hokejā, pierada pie lielākiem laukumiem. Kāpēc pagaidām otrā plāna lomā palikuši potenciālie izlases uzbrukuma līderi Mārtiņš Cipulis un Aleksejs Širkovs? Vispirms tas būtu jājautā viņiem pašiem. No malas es varu izteikt savus vērojumus, bet tie būs tikai pieņēmumi, nezinot patiesos iemeslus. Sezona vēl tikai sākumā. Varbūt nav bijis tik daudz spēles laika kā izlasē? Tie ir tikai minējumi. Par attieksmi treniņos pret viņiem pretenzijas nevar izvirzīt. IZLASĒ VIEGLI NEBŪS Ilgus gadus ar Artūru Irbi bijāt partneri izlasē. Cik daudz viņš tev kā vārtsargu konsultants tagad var palīdzēt? Daudz patīkamāk ir runāt ar cilvēku, kurš saprot visas nianses. Nav jāskaidrojas — kāpēc tā un ne šitā, no kurienes tas un vai tu izdarīji tā? Mierīgā gaisotnē pārspriežam, kas bijis un kā varētu darīt.Vai tagad apzinies, ka esi ne tikai galvenā, bet faktiski arī vienīgā cerība Latvijas izlases vārtos pirmsolimpiskajā kvalifikācijas turnīrā Rīgā? Varbūt galvenais treneris Oļegs Znaroks ir zvanījis un to teicis? Nē, Oļegs nav zvanījis. Nākamajā dienā pēc negadījuma ar Edžu (Masaļski) piezvanīja Miša Vasiļonoks (Latvijas izlases vārtsargu treneris). Tad arī sapratu, ka man būs ne tikai Dinamo vārtos jāpasvīst, bet februārī ir arī pirmsolimpiskais kvalifikācijas turnīrs. Ko lai te apspriež? Tāda ir situācija, ar kuru visiem jārēķinās. Pat nezinu, ko lai vaino, ka vārtsargi mums vēl ir, bet atbildīgos turnīros viņi nav spēlējuši. Vai es pie vainas, ka vēl spēlēju savos 39 gados?Otrā plāna loma tev ir labi zināma, jo pats ilgu laiku valstsvienībā biji otrais aiz Irbes. Kā būtu jārīkojas Ervīna Muštukova gadījumā. Vai nevajadzēju viņam arī dot iespēju? Spēlēšana klubā un izlasē stipri atšķiras. Otrā numura loma tik tiešām man labi zināma. Ilgu laiku man skaidroja, ka vieta vārtos ir tikai vienam. Un nav tur iemesla uz kādu apvainoties. Ervīns ir pirmo gadu atpakaļ pēc spēlēšanas austrumkrasta līgā Amerikā. Strādā viņš kārtīgi, jautājums tikai, ko un kādā laikā vēlas sasniegt. Ar Edžu (Masaļski) par šo tēmu esam runājuši. Ja Ervīns grib visu un uzreiz, tad tā ir loterija. Var vinnēt, un var arī uz ilgu laiku būt atmests atpakaļ. Otrs ceļš ir ilgstošs darbs un pacietīgi uzkrāta pieredze, kuru pēc tam izmanto sava mērķa sasniegšanai.Nedusmotos taču, ja arī Muštukovs spēlētu? Kaut kad taču jādod viņam iespēja, citādi es neredzu iemeslu, kāpēc komandā iekļaut spēlētāju, ja ar viņu nerēķinās. Pagaidām kalendārs nav tik saspringts, lai treneriem būtu jādomā par slodzes sadalīšanu. Drīzumā būs pasmags izbraukums, un tad arī varētu pienākt Ervīna laiks. Komandas gan būs spēcīgas, bet hokejs jau nav bokss, kur no vājāka pretinieka jāvirzās uz augšu pretī spēcīgākam.Vai pašam gribētos aizbraukt vēl uz vienām olimpiskajām spēlēm? Nosauciet man vienu, kurš negribētu? Mums gan vienmēr grūti gājis olimpiskajā ceļā. Es pat nezinu, ar ko mums jāspēlē kvalifikācijas ciklā.Itālija, Ukraina un, visticamāk, Ungārija. Labi, ka spēlēsim mājās. Runājot par pretiniekiem, mums gandrīz nekad nav bijušas vieglas uzvaras. Vienīgais izņēmums laikam bija Soltleiksitijas olimpiskajās spēlēs, kur vienā elpas vilcienā ar 9:2 sasitām ukraiņus. Vienmēr bijusi cīņa visas spēles garumā.Dinamo un Latvijas izlases intereses šosezon ir diskusiju krustugunīs. Strīdas prezidenti. Kāds ir tavs viedoklis? Mans kā spēlētāja viedoklis ir tāds, ka mans pamatdarbs ir klubā. Es parakstu līgumu uz vienu, diviem vai pieciem gadiem, un tas man dod iespēju spēlēt hokeju un pelnīt iztiku. Izlase jāuztver kā papildu bonuss. Mums šosezon izveidojusies savdabīga situācija, ka klubā un izlasē faktiski būs vieni un tie paši spēlētāji. Citās valstīs ir iespēja izvēlēties vismaz no piecām sešām komandām. Tad klubam ir vieglāk pateikt, ka viņu interesēs ir tajā laikā spēlētāju netraucēt, ja radusies tāda situācija. Es cienu amerikāņus par to, ka viņi par saviem spēlētājiem uzņemas pilnu atbildību. Maksā algu, nodrošina ārstēšanu un nosaka arī savas prasības. Es gribētu, lai arī par pirmsolimpisko kvalifikācijas turnīru izlemtu augšas — prezidenti un ģenerālmenedžeri savā starpā.