Pesimisma kliedēšanai daži būtiskākie argumenti, kāpēc tik grūti gāja.Pirmkārt, vēlreiz apliecinājās gadu gaitā iekrātā atziņa, ka Latvijas izlase ir vērā ņemams spēks tikai tad, kad tā ilgi un pacietīgi gatavojusies spēlēm. No «baltas lapas» veiksmīgi var spēlēt kanādieši (kā Špenglera kausa izcīņā — sabrauca kopā Eiropā spēlējošie kanādieši un uzvarēja Krievijas superlīgas čempionus Magņitogorskas Metallurg). Otrkārt, izlases atjaunināšana prasa savu nodevu. Leonīds Tambijevs un viņa labākie līdzgaitnieki bija un ir rezultatīvi. Pašreizējā izlases modelī ar Mārtiņa Cipuļa un Alekseja Širokova pienesumu nepietika, lai pretiniekus apspēlētu bez raizēm. Treškārt, spēlētāju fiziskā kondīcija bija stipri atšķirīga. Atliek vienam no maiņas atpalikt no partneriem par pusmetru, atkal viss jāsāk no jauna. Ceturtkārt, pretinieki bija rūpīgi izpētījuši Latvijas izlases taktisko zīmējumu, kuru līdz maijam derētu atjaunināt ar svaigām vēsmām. Piektkārt, lai arī ar grūtībām, Itālija tomēr tika uzvarēta. Savulaik ar skanīgākiem uzvārdiem laukumā itāļu barjera bija palikusi nepacelta. Visbeidzot — paskatīsimies uz kaimiņiem baltkrieviem. Viņiem vietējais hokejs attīstās straujāk, bet nedēļas nogalē Baltkrievijas izlase mocījās ar slovēņiem un no divu klubu spēlētājiem izveidoto Poļesjes izlasi. Kam tagad viegli iet?
Neesam kanādieši
Apbružātā frāze, ka tagad hokeju (basketbolu, volejbolu utt.) prot spēlēt gandrīz visur Eiropā, diemžēl jāpiemin, rezumējot Polijas pilsētā Sanokā aizvadīto Eiropas Izaicinājuma turnīru. Paredzu, ka viena daļa klusībā nosmīnēs, bet kritiskāk noskaņotie spēles neredzējušie līdzjutēji noteikti neapmierinātībā iebildīs, ka zemu gan esam krituši, ja reiz pat labā sastāvā mokāmies ar poļiem, atjaunināto Austrijas izlasi un itāļiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.