Komandas nestabilā snieguma pamatā, visticamāk, pārmaiņas treneru korpusā – starpsezonā komandas galvenā trenera posteni atstāja viens no godātākajiem un labāk apmaksātajiem Krievijas hokeja treneriem – Zinetula Biļaļetdinovs, lai kļūtu par Krievijas hokeja izlases galveno treneri. Viņa vietā stājās citas Tatarstānas komandas, Ņižņekamskas Ņeftehimik treneris, Vladimirs Krikunovs. Kamēr komandas zvaigznes pielāgojas jaunā trenera prasībām, kamēr treneris saprot, ko prasīt no katra spēlētāja, nepieciešams laiks. Ak Bars pietiekami stabili turas Austrumu konferences astotniekā, taču tik pat solīdā attālumā arī atpaliek no vadošajām komandām punktu izteiksmē.
Ņemot vērā Ak Bars „peldēšanu”, un pēdējā laikā redzēto Rīgas Dinamo spēli, bija pamatotas cerības, ka beidzot šo Tatarstānas komandu izdosies uzvarēt arī uz sava mājas ledus (līdz šim tas nebija izdevies), taču gribēšana ir viens, bet varēšana pavisam, kas cits.
Vakardienas spēle bija kā uzskatāms palīgmateriāls visu citu KHL klubu treneriem: „kā jāspēlē pret Rīgas Dinamo”. Krikunovs ar palīgiem bija rūpīgi izanalizējuši rīdzinieku spēli, izpētījuši stiprās un vājās vietas, pa kurām prasmīgi tika nospēlēts. Dinamo triecienmaiņa Sprukts – Rēdlihs – Karsums pilnībā bija apdzēsti (izņemot vienu momentu trešajā periodā, kurā Karsums pēc lieliskas Sprukta piespēles tomēr nepārspēlēja jauniņo pretinieku vārtsargu Garipovu), pārējās maiņas, kā ierasts, nodarbojās ar aktīvām, taču ne visai racionālām darbībām. Hokejs nav futbols, kurā nereti mēdz būt gadījumi, kad nosacīti vājākā komanda pie pretinieka vārtiem īsti neizveido nevienu vārtu gūšanas momentu, bet vakardienas spēlē, ja rīdzinieki realizē tikai vienu momentu no tiem dažiem iespējamajiem, kas bija, tad likumsakarīgs rezultāts ir zaudējums.
Loģisks zaudējums, pēc kura pat nevar neko pārmest komandai, jo tāpat kā Ufas Salavat Yulaev, arī Kazaņas Ak Bars ar saviem meistariem visās 4 maiņās, mums uzskatāmi nodemonstrēja, cik daudz mēs atpaliekam no vadošajām Krievijas komandām, gan spēles taktikā, gan spēlētāju individuālajā meistarībā. Esam arī parādījuši, ka pie zināmas apstākļu sakritības, atsevišķās spēlēs varam pieveikt arī šādus pretiniekus, bet cerēt, ka tas notiks regulāri – tam mums naudiņas par maz un ar to saistītie kvalitatīvo spēlētāju resursi. Viena lieta zvaigznes komandā, bet trenerim panākt, lai tās visas skrietu atpakaļ aizsardzībā, gultos zem ripām – arī to mēs vakar gana uzskatāmi varējām redzēt. Secinājums: Krikunovs vakar bija labs!
Tatarstānas viesizrādes Rīgā turpinās – jau rītvakar Arēnas Rīga līdzjutēju priekšā stāsies otra šī Krievijas republikas komanda, Ņižņekamskas Ņeftehimik. Pirmajā šīs sezonas savstarpējās tikšanās reizē, rīdzinieki Ņizņekamskā pamanījās nozaudēt bullīšu sērijā (4:5), lai gan vēl 7 minūtes līdz spēles beigām bijām vadībā ar 4:2. Vai bijušais Liepājas metalurgs galvenais treneris Vladimirs Golubovičs būs izstudējis Krikunova manuāli, vai Peka būs izdarījis nepieciešamos secinājumus, to rādīs piektdienas spēle. Būtu tā kā laiks paņemt kādu punktu, savādāk play off var sanākt uzrauties uz Sanktpēterburgas SKA.