Superklubs

gada notiek Sanktpēterburgā. Visas četras reizes ir uzvarējuši Krievijas klubi.Pēc bijušā premjera Aigara Kalvīša (TP) teiktā, kas organizē visu Latvijas pusē, — Krievija ir ambicioza valsts, it sevišķi lietās, kas skar sporta jomu, tāpēc, viņaprāt, arī radusies šāda doma — izveidot alternatīvu līgu, kas aptvertu Eiropu un ar laiku varētu konkurēt ar Ziemeļamerikas Nacionālo hokeja līgu (NHL). Krievijas presē gan šīs līgas nākotnes aprises ir ne mazāk miglainas kā Latvijā. A.Kalvītis norāda, ka, cik viņam zināms, nākotnē Krievija plāno līgā iesaitīt arī, iespējams, Somijas, Vācijas klubus, taču tur līgas jau ir spēcīgas un vispirms esot jāpierāda KHL dzīvotspēja un tās augstais līmenis.Latvijas hokejistiem spēlēšana KHL būtu iespēja iegūt augsta līmeņa spēļu praksi visas sezonas garumā. Uz to norāda arī A.Kalvītis: vismaz 15-20 spēlētāji būs augstā līmenī, tā būs iespēja arī jaunajiem hokejistiem.Pagājušajā sezonā Krievijas superlīgā spēlēja tikai divi Latvijas hokejisti — aizsargs Georgijs Pujacs Toljati Lada un Aleksandrs Ņiživijs Ņižņijnovgorodas Torpedo. Lielākajai daļai izlases spēlētāju pēdējos gadus nesokas ar līguma parakstīšanu Eiropas vadošajās līgās. Šosezon vairāki potenciālie izlases līderi vārtsargs Sergejs Naumovs, kā arī uzbrucēji Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs un Aleksejs Širokovs spēlēja Baltkrievijā.Sākotnējā iecere bija jauno klubu veidot uz izlases kandidātu bāzes, par treneri pieaicinot Latvijas izlases galveno treneri Oļegu Znaroku. Pēc pēdējās informācijas, O.Znaroka kandidatūra vairs netiek izskatīta. Vismaz līdz pagājušās nedēļas nogalei izlases trenerim darba piedāvājums nebija izteikts.Pie kluba izveides intensīvi strādā bijušais Rīga-2000 hokeja komandas prezidents Viesturs Koziols, tāpēc izskan pieņēmums, ka par treneri tikšot pieaicināts slovāks Juliušs Šuplers. Viņš savu augsto kvalifikāciju Latvijā jau apliecinājis. J.?Šuplera vadībā Rīga-2000 ieguva otro vietu Kontinentālajā kausa izcīņā un izcīnīja bronzas medaļas Baltkrievijas atklātā čempionātā. Pieaicinot ārvalstu speciālistu, nav gan īstas pārliecības, vai pirmajā vietā viņam būs izlases intereses. Lai gan J.Šuplera laikā par izlases spēlētājiem nobrieda pašreizējie vilcēji savās pozīcijās Georgijs Pujacs un Mārtiņš Cipulis.Kluba komplektēšanas stadijā varētu rasties sarežģījumi. Tā kā joprojām nav īstas skaidrības par spēlēšanu līgā, virkne izlases kandidātu sameklējuši darbu ārvalstu klubos. Herberts Vasiļjevs, Arvīds Reķis un Krišjānis Rēdlihs ir parakstījuši līgumus Vācijā, Pujacs — Krievijā un Aleksandrs Macijevskis — Dānijā. Turpinoties neziņai, viņiem var būt sekotāji. Konkurētspējas nodrošināšanai vienu piecnieku gan plānots komplektēt no ārvalstu spēlētājiem.Zināms, ka Krievijas klubi kā zemāko algu līmeni līgas komandām grib noteikt vismaz 10 miljonu ASV dolāru (piecus miljonus latu).Pēc A.Kalvīša nosauktā plānotā Latvijas komandas budžeta — algām pietiktu, taču vēl nepieciešami izdevumi lidojumiem, treniņiem u.c.Topošajai līgai — Kremļa svētība un gigantu naudaJaunās starptautiskās Krievijas hokeja līgas projektam ir atbalsts ne tikai no sportistu un bagātāko Krievijas uzņēmumu, bet arī no Kremļa puses, jo savu "svētību" līgas veidošanai pērn devis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš šo misiju uzticējis valdības vadītāja vietniekam Sergejam Nariškinam. Viņš, acīmredzot arī būs jaunveidojamās līgas vadītājs. Tādēļ nav brīnums, ka projektu finansiāli atbalstīs lielākās valsts kompānijas, galvenokārt gāzes monopolists Gazprom.Pagaidām tiek plānots, ka līgu, neskaitot Krievijas hokeja federāciju, dibinās astoņi uzņēmumi — Gazprom, Rosgosstrah, Ingosstrah, Rosoboroneksport, Vņešekonombank, Vņeštorgbank, Transneft (Krievijas naftasvadu galvenais operators, operēja arī patreiz tukšo naftas vadu Družba, kas ved uz Ventspili) un Magņitogorskas metalurģiskais kombināts. Kā ziņo Krievijas mediji, līgas budžets veidos ap 100 miljonu ASV dolāru, un tiek plānots, ka pēc dažiem gadiem projekts sāks arī pelnīt pats.Gazprom ir viens no lielākajiem sporta organizāciju sponsoriem Krievijā — kā liecina Krievijas žurnāla Kommersant deņgi aprēķini, pēdējos piecos gados gāzes monopolists dažādos sporta veidos ir investējis 485 miljonu ASV dolāru, visvairāk ieguldot futbolā un hokejā. Sports vienmēr bija tas instruments, ar kura palīdzību Krievija gribēja un joprojām grib pašapliecināties uz starptautiskās arēnas.Jāpiebilst, ka ļoti aktīvi jaunās līgas veidošanu virza arī Gazpromeksporta vadītājs Aleksandrs Medvedevs. Interesanti, ka 90.gados viņš bija strādājis kopā ar nu jau bijušo Krievijas vēstnieku Latvijā Viktoru Kaļužniju, kad viņš vēl nebija iesaistījies politikā, bet darbojies naftas biznesā.Taču arī visi citi topošie līgas dibinātāji nav skopojušies ar investīcijām sportā. Līderos ir Vņeštorgbank, kurš piecos gados šiem mērķiem ir atvēlējis vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru. Ir arī individuālie, bet ne mazāk slavenie hokeja atbalstītāji — tā klubu Avangard Omsk, kurš arī kļūs par jaunās starptautiskās līgas dalībnieku, finansē pasaules bagātākais krievs Romans Abramovičs. Kā uzsver Kommersant, parasti ieguldījumiem sportā no lielo kompāniju puses nemaz nav komerciāls raksturs, un tie netiek veikti ar cerību tos kādreiz atgūt.Tas, vai uzņēmums sponsorē kādu klubu, komandu vai federāciju, ir atkarīgs no pašu īpašnieku aizraušanām, kā arī ar vēlmi iegūt vietējās varas lojālo attieksmi, jo bieži vien sporta atbalstītāji kā dividendes saņem izdevīgus valsts un pašvaldību pasūtījumus.Hokejs vai politika?Latvijai piedalīšanās šādā hokeja līgā nenāktu par sliktu, jo reģionā nevar izveidot ko līdzīgu kā Baltijas Basketbola līga, taču hokeju spēlējam augstā līmenī. Jāatceras politiskais un ekonomiskais konteksts, ko bīda TP [ar simpātijām gāzes elektrostacijai] un [Krievijas gāzes piegādātājs] Itera Latvija, — nav tikai hokeja, ir arī politiskā un ekonomiskā interese. Kalvīša mērķis varētu būt zināms reveranss Krievijai, parādot vēlmi būt šajā kopīgajā ķēdē ar Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju. Tas, ka Kalvītis piedalījies vienā sarunā ar Itera Latvija par sašķidrinātās gāzes termināli un hokeju, jau kaut ko liecina.Ko grib gāzes piegādātāji Latvijā?Itera Latvija prezidents Juris Savickis pēdējos gados vairākkārt izteicis interesi piedalīties dažādos enerģētikas projektos Latvijā. Viņš norādījis, ka Itera Latvija būtu interese sadarboties ar Latvenergo gāzes elektrostacijas celtniecībā, piedalīties atomelektrostacijas celtniecībā Latvijā, kā arī sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībā. Bijušais Krievijas vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs pirms amata atstāšanas lika noprast, ka Latvijā būtu jābūvē gāzes elektrostacija. Ar Krievijas gāzi būtu saistīts arī gāzes krātuvju projekts Dobelē, kur, izveidojot krātuvju kompleksu, varētu uzglabāt līdz pat 50 miljardiem kubikmetru gāzes piegādēm Rietumeiropai. Gazprom šai iecerei nav paudis atbalstu. Savukārt par gāzes piegādēm potenciālajai jaunajai gāzes stacijai Gazprom izteicies pozitīvi pērn pavasarī, kad pie Krievijas enerģētikas giganta viesojās toreizējais Latvijas premjers Aigars Kalvītis. Paužot bažas, ka Krievija varētu vēlēties risināt domstarpības ar ES, izmantojot ES atkarību no gāzes piegādēm, ES rosinājusi dalībvalstis pēc iespējas dažādot energoresursu piegādes avotus.