Pēdējo Ferrari panākumu Monako ielās guva Mihaēls Šūmahers 2001. gadā, bet Sebastiana Fetela uzvara svētdien ļāva Maranello komandai nomest no pleciem šo slogu un vācietim iegūt 25 punktu pārsvaru Pirmās formulas čempionāta kopvērtējumā pār pērno Monako GP uzvarētāju Luisu Hamiltonu, kurš finišu sasniedza tikai septītais.
Monako izšķiroša ir kvalifikācija. Tā ir aksioma, kas sevi pierādījusi ar statistiku: kopš 1996. gada Monako ielās uzvarējuši piloti, kas nav startējuši zemāk par trešo starta pozīciju. Ferrari piloti Fetels un Reikenens nodrošināja pirmo starta rindu, bet Mercedes cīnījās ar cimperlīgo mašīnas uzvedību, kas neļāva iegūt stabilus saķeres parametrus, turklāt Luisa Hamiltona izšķirošo apli kvalifikācijā izjauca arī Stofela Vandūrna avārija.
Sacīkstes startā Reikenens kļūdas nepieļāva un saglabāja vadību, tomēr, no Ferrari pozīcijām raugoties, vadībā atradās nepareizais pilots, jo Monako GP bija lielā iespēja Sebastianam Fetelam pamatīgi atrauties čempionāta kopvērtējumā. Reikenens devās boksu apmeklējumā ātrāk, bet Fetels metās to izmantot un veica ļoti ātrus apļus, kas pēc boksu apmeklējuma deva viņam iespēju izvirzīties vadībā. Līdzīgu taktiku veiksmīgi izmantoja arī Daniels Rikjardo, kurš pacēlās uz trešo pozīciju. Šī gada Monako GP bija viena no retajām sacīkstēm, kad ātrāka došanās pēc svaigākām riepām nebija izdevīgākā stratēģija, un to pierādīja ne tikai Reikenena un Rikjardo piemēri – arī Luiss Hamiltons, pateicoties vēlākam boksu apmeklējumam, uzlaboja savu pozīciju par septiņām vietām.
Visu rakstu lasiet pirmdienas laikrakstā Diena!