Sāka ar vingrošanu "Sports ir mana būtība," Lēbs apgalvo savā mājaslapā. Viņa pirmā aizraušanās gan nebija auto vai vismaz kaut kāds rūcamais, bet vingrošana. Kopš trīs gadu vecuma Sebastjans sevi dēvēja par vingrotāju. Arī viņa tēvs savulaik nodarbojies ar šo sporta veidu. Lēbs vingroja vairāk nekā 10 gadu un bija arī labi rezultāti. Piecas reizes viņš uzvarēja Elzasas čempionātā (viens no 26 Francijas reģioniem) un vienreiz Francijas Grand East sacensībās. Respektējamākais ieraksts ir piektā vieta Francijas čempionātā. Zinot šīs valsts augsto līmeni vingrošanā (vīri medaļas ieguva arī Pekinas spēlēs), rezultāts nav peļams.
Nebija paraugzēns
Taču ne viss bija pakārtots vingrošanai. Nedēļas nogalēs Lēbs labprāt
kāpa "vērsim mugurā". Pēc trīsriteņa un divriteņa bērnībā sekoja
minimocīts un mopēds. Pirmos trīs kaimiņi vēl pacieta (pareizāk — to
rūkoņu), bet ar pēdējo jau klājās pavisam grūti. Mopēds dūca, un Lēbs
nēsājās šurpu turpu pa dzimtās Ageno pilsētiņas ielām (35 tūkstoši
iedzīvotāju).
Kad mopēds nelūza, Sebastjans sekmīgi startēja vietējos mačos. un viņā
dzima sāncensības gars. Tas aizrāva vairāk nekā vidusskola, ko viņš
pameta. Sāka strādāt, lai ātrāk nopelnītu naudu un varētu iegādāties
sapņu auto Renault GT Turbo Super Five. Visbiežāk autiņš "prasījās" pēc
riepu maiņas, jo pēc pirmajiem 2500 kilometriem to mūžs bija galā. Arī
vadītāja apliecība biežāk atradās policijas iecirknī nekā paša kabatā.
Taču šo "testa braucienu" laikā nevarēja nepamanīt iedzimtu braukšanas
talantu. Vajadzēja tik iekrist acīs pareizajiem vīriem un rast īsto
izmantojumu prasmēm.
Lēbs neslēpj, ka ar naudiņu karjeras aizsākumos bijis paknapi. Reiz
pirms vietējā līmeņa sacensībām tikko sagrabinājis 100 franku dalības
maksai. Arī šis gadījums viņam teica priekšā, ka jāmeklē finansējums.
WRC ienāca strauji
22 gadu vecumā Lēbu uzaicināja rallija skolā, un maisam gals bija vaļā.
Viņu uzņēma komandā Ambition Sport Auto, kuras sastāvā tika gūtas
pirmās nozīmīgās uzvaras. Gadsimtu mijā Ambition Sport Auto maciņš
kļuva plānāks, un Lēbu pārvilināja Citroen. Sebastjana progresu
pamanīja arī Francijā pazīstamais rallists Gajs Frekelins: "Zvaigzne ir
dzimusi!"
WRC apritē Lēbs iekļāvās strauji un veiksmīgi. 2002.gadā aizvadījis
pirmo pilno sezonu, viņš guva arī pirmo uzvaru posmā — Vācijas WRC, kur
nav pārspēts jau septiņus gadus pēc kārtas (WRC rekords!). Ar jauno
talantu nācās rēķināties arī komandas līderiem spānim Karlosam Sainsam
un skotam Kolinam Makrejam.
Neviens gan negaidīja, ka no slaveno braucēju ēnas Lēbs izkļūs tik
strauji. Jau nākamajā sezonā viņš kopvērtējumā finišēja otrais, tikai
par punktu atpaliekot no norvēģa Petera Sūlberga. Pirmā reālā iespēja
"paņemt" titulu netika izmantota, taču gūtā pieredze cīņā par to
noderēja turpmāk.
Lēba dominēšana
Punkti un uzvaras krājās, un par asfalta meistaru dēvētais Lēbs
apliecināja, ka var būt nepārspējams arī uz grants un sniegā. Viņš ir
pirmais rallists ne no Ziemeļeiropas, kam kopš 90.gadu sākuma izdevies
uzvarēt specifiskajā un sarežģītajā WRC posmā Somijā.
2006.gadā viņa pārsvars kopvērtējumā bija tik iespaidīgs, ka trešajam
WRC čempiona titulam punktu pietika, pat nebraucot pēdējos četros
posmos. Šādam pārtraukumam gan bija prozaisks iemesls. Braucot ar kalnu
velosipēdu, Lēbs nokrita un salauza pleca kaulu. Tāpēc atlika
noskatīties, vai Markuss Gronholms spēs likvidēt punktu deficītu.
Pieredzējušais soms cerību uz trešo titulu apraka, nesasniedzot vismaz
trešo vietu Austrālijā. Sebastjans uzelpoja.
Pērn cīņa gan izvērsās ne pa jokam. Līdz pat sezonas pirmspēdējam
posmam vadībā bija Gronholms. Taču tad viņš kļūdījās, un Lēbs pirmo
reizi sezonā izvirzījās vadībā, ko pēdējā posmā Velsā nosargāja. "Šī
bija lieliskākā cīņa karjerā. Esmu laimīgs, ka titulu skaitā esmu
panācis Tomi Makinenu," Lēbs lepojās ar būšanu blakus pasaules
zvaigznēm, par kādu kļuvis arī pats.
Pēc Gronhoma noiešanas no skatuves māca bažas, vai somam atradīsies
spēcīgs aizstājējs. Vilties neliek viņa tautietis Miko Hirvonens, kurš
uzvar reti, taču brauc stabili. Līdz Japānas rallijam, kas notika
pagājušajā nedēļā, Hirvonens ne reizi 12 posmos nebija finišējis zemāk
par piekto vietu. Sezonas otrajā daļā viņš turpināja elpot Lēbam
pakausī, lai gan francūzis nemitīgi papildināja uzvaru kolekciju.
Lēba veikums pirmajos 13 posmos ir apbrīnojams — 10 uzvaru, viena trešā
vieta, viena palikšana bez punktiem un izstāšanās. Francūzim vēl ir kur
tiekties. Piemēram ātrumposmu uzvaru rekordu ailītē viņš ir tikai
astotais (524). Līdz 1978.gada čempionam somam Marku Alenam vēl tālu
(793)!