"Sevišķi lielu gandarījumu dod tas, ka man šis ceļš līdz trešajam čempionu titulam bijis ļoti garš. Ātri 2003. un 2004. gadā izcīnīju pirmos divus titulus [ar Danielu Vilemsenu], bet nākamo gaidīju ļoti ilgi, piecreiz paliekot otrajā vietā. Visus šos vienpadsmit gadus bija nemitīgi jāmeklē motivācija, lai tiektos pēc šī panākuma. Atskatoties uz šo laiku, saprotu, ka visus šos vienpadsmit gadus viss manā dzīvē bija pakārtots tikai tam. Treniņi, gatavošanās, pārbraucieni, ziedotās atpūtas dienas... Tagad beidzot tas viss attaisnojies," Stupelis ieskandināja sentimenta stīgu.
Kaspars atzīst, ka šo vienpadsmit gadu laikā bijušas reizes, kad ticība zudusi. Sevišķi 2009. gadā, kad brauca vienā ekipāžā ar beļģi Nikiju Pulinksu. "Viņš bija labākajā gadījumā top-10 braucējs. Togad tiešām sāku domāt, vai es vispār iederos kantētāju elitē, un tad arī bija visādi kritieni, kļūdas. Pēc tam gan praktiski visu laiku ticēju, ka varu cīnīties par visaugstākajām vietām."
Ar Baksu Stupelis startē jau ceturto sezonu, un pirmajās trijās, esot vadībā kopvērtējumā, allaž kaut kā pietrūka. Vasaras vidū apvaicājoties Kristeram Serģim, kā Stupeļa ekipāžai pietrūkst, lai beidzot tomēr kļūtu par čempioniem, pieckārtējais pasaules čempions atbildēja mierīgi. "Kasparam viss ir kārtībā! Viņa braucējam gan jāiegūst stabilitāte, jābrauc mierīgāk, nevis jātraucas trasē pa galvu, pa kaklu."
Sezona gan čempioniem vēl nav galā. Šonedēļ būs pēdējais PČ posms, tad divi posmi Nīderlandes čempionātā, kā arī Nāciju kauss, kurā Stupelis startēs zem Nīderlandes karoga, jo Latvijas braucēji nepiedalīsies.
Visu rakstu lasiet trešdienas, 16.septembra, laikrakstā Diena!