Kipčoge sasniedza izcilu rezultātu, līdz 25 kilometram izmantojot tempa uzturētāju palīdzību. Šis laika izteiksmē ir lielākais pasaules rekorda uzlabojums maratonā kopš 1967. gada, kad Dereks Kleiteons planētas rekordu uzlaboja par divām minūtēm un 23 sekundēm.
"Mani vienīgie vārdi ir - paldies! Biju sagatavojies savam tempam, tāpēc nebrīnījos, ka jau no sākuma atrados vadībā. Biju labi trenējies pirms šī maratona, tāpēc tagad esmu laimīgs, ka izdevās beidzot labot pasaules rekordu. Vienmēr ticēju, ka man tas izdosies," pēc finiša sacīja Kipčoge.
Viņš pirms pievēršanās maratonam kļuva par 2003. gada pasaules čempionu 5000 metros, 2007. gadā gūstot arī sudrabu šajā distancē, kā arī 2008. gada olimpiskajās spēlēs Pekinā esot otrais, bet 2004. gadā Atēnās izcīnot bronzu.
Savukārt maratonā viņš 2016. gadā Riodežaneiro kļuva par olimpisko čempionu, bet tagad Berlīnes maratonā uzvarēja trešo reizi, atkārtojot 2013. un pērn gūtos panākumus.
Kipčoge karjerā ir uzvarējis desmit no 11 maratoniem, kuros skrējis, pa trīs reizēm triumfējot ne tikai Berlīnē, bet arī Londonā. Tāpat viņš uzvarējis Riodežaneiro, Hamburgā, Roterdamās un Čikāgā notikušajos skrējienos.
Vienvadībā Kipčoge bija kopš 25 kilometra, kamēr otrais palika viņa tautietis Amoss Kipruto, kurš finišēja pēc divām stundām, sešām minūtēm un 23 sekudnēm, bet vēl 25 sekundes lēnāks bija cits Kenijas pārstāvis Vilsons Kipsangs.
Tikmēr dāmām Berlīnes maratonā uzvarēja keniejiete Gledisa Čerono, kura finišēja pēc divām stundām, 18 minūtēm un 11 sekundēm, kas ir šo sacensību rekords.
Otrā palika Ruti Aga no Etiopijas, kura uzvarētājai zaudēja 23 sekunes, bet trešā bija titulētā Tiruneša Dibaba no Etiopijas, kura bija vēl par 21 sekundi lēnāka. Šis bija pirmais maratonu vēsturē, kurā trīs dāmas izskrējušas no divām stundām un 19 minūtēm.