BTA Daugavas vieglatlētikas manēžā apskatāms olimpisko medaļu atvedis bobs

Šis ir Latvijas bobsleja 45. gads un šajā laikā mūsu valsts sportisti ir izcīnījuši sešas olimpiskās medaļas. Vēl zem sveša karoga 1984. gadā bronzu guva Zintis Ekmanis ar krievu stūmēju Vladimiru Aleksandrovu, savukārt 1988. gadā pie divām godalgām tika Jāņa Ķipura ekipāžas. Divnieku sacensībās Ķipurs ar krievu Vladimiru Kozlovu kļuva par čempioniem, bet četriniekos, viņiem pievienojoties arī Guntim Osim un Jurim Tonem, tika gūta bronza. Savukārt jau pēc neatkarības atgūšanas Latvijai godalgas ir atnesis pilots Oskars Melbārdis. Vispirms 2014. gadā Sočos Melbārža, Arvja Vilkastes, Daumanta Dreiškena un Jāņa Strengas četrinieku ekipāža izcīnīja zeltu, kamēr Melbārdis un Dreiškens bija trešie divnieku sacensībās, bet četrus gadus vēlāk Melbārdis un Strenga guva bronzu divnieku sacensībās.

Par šīm 2014. gadā divnieku sacensībās medaļu atvedušajām kamanām Latvijas bobslejam ir īpašs stāsts. Ap 2008. gadu izlases galvenais treneris Sandis Prūsis teicis federācijas prezidentam Jānim Kolam, ka radusies iespēja iegādāties vienas no labākajām kamanām, kādas tobrīd pasaulē ir.

“Federācijai tādas naudas nebija. Mājās apspriedos ar sievu Mārīti un izlēmām, ka mūsu ģimene tās nopirks un uzdāvinās federācijai. Mana meita Elizabete kļuva par šī boba patronesi,” eksponāta atklāšanas ceremonijā atcerējās Kols. “Šīs kamanas piedalījās jau Vankūveras olimpiskajās spēlēs, kur guva astoto vietu (pilots – Edgars Maskalāns), bet Sočos tika atvesta bronza.”

Izlases ilggadējais galvenais treneris Prūsis, kurš amatu ieņēma četrus olimpiskos ciklus, atceras, ka tobrīd tā bijusi vienīgā iespēja tikt pie visaugstākās kvalitātes kamanām. “Kad bobu ieguvām, pirmajos mačos nekas diži rezultātos nemainījās. Tāpēc 2-3 reizes tas pie manis mājās tika pilnībā pārtaisīts, līdz novests līdz labākajai kondīcijai.”

Kādreizējais federācijas prezidents Kols saka paldies Latvijas Nacionālā sporta centra vadītājam Daniēlam Nātriņam, kura apņēmības dēļ izdevies panākt, ka pie BTA Daugavas vieglatlētikas manēžas ir piebūvēta bobsleja starta estakāde. “Vispirms viņš mums ļāva trenēties vēl vecajā estakādē, kas nāca no astoņdesmitajiem gadiem un tās stāvoklis vairs nebija atbilstošs, lai treniņus drīkstētu aizvadīt pilnīgi legāli. Savukārt pēc tam viņš panāca, ka Daugavas kompleksa revitalizācijas projektā tomēr netika svītrota starta estakāde, kas pirms tam praktiski jau bija izsvītrota,” stāsta Kols, atgādinot, ka Latvijas Nacionālais sporta centrs šobrīd pārvalda arī Siguldas kamaniņu un bobsleja trasi. “Ja ar valdības atbalstu Siguldas trase tiks virzīta uz rekonstrukciju, esmu pārliecināts, ka šī komanda spēs to realizēt.”

Tikmēr pašreizējais Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas prezidents Ansis Zeltiņš piebilst, ka uzlabojumus sporta infrastruktūrā cilvēki ikdienā nepamana. “Tu ej garām un uztvert tos par pašsaprotamiem, tomēr pēdējos gados uzlabojumu ir ļoti daudz. Galvenais, lai pietiek gudrība tos pareizi un pilnvērtīgi izmantot,” viņš saka.

Federācijas prezidents uzsver, ka tieši Siguldas trase bija stimuls, kāpēc kamaniņu sports, bobslejs un skeletons Latvijā ir attīstījies augstā līmenī, tāpēc jāspēj turpināt to izmantot. “Atteikties ir viegli, bet pēc tam atgriezties pie tā būtu ļoti sarežģīti. Sporta nozare joprojām Latvijā ir ļoti fragmentēta, ne vienmēr izdodas panākt vienotu viedokli un daudz resursu tiek tērēts strīdos. Kad stājos amatā, neplānoju, ka šim darbam vajadzēs tērēt tik daudz laika, bet man patīk lietām pieķerties,” saka Zeltiņš. Viņš uzskata, ka olimpiskajā sezonā Latvijas sportistiem cīņasspars ir visaugstākais, un atgādina, ka jau aiznākamajā nedēļā Siguldā risināsies Pasaules kausa posms bobslejā un skeletonā. Turklāt skeletonisti gan vīru, gan dāmu īeskaitē aizvadīs pa divām sacensībām, vācot olimpiskās kvalifikācijas punktus.

“Šis bobsleja kamanu eksponāts, šis piemineklis ir apliecinājums, kas šajos 45 gados noticis Latvijas bobslejā,” uzskata Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta direktors Aleksandrs Samoilovs. Viņš saka, ka šonedēļ valdība, sniedzot finansiālu atbalstu valstiski nozīmīgiem sporta pasākumiem un Latvijas sportistu gatavošanās procesam lielajiem startiem, līdzekļus atvēlējusi arī Liepājas teātra izrādes “Latviešu raķetes” izrādīšanai Milānas-Kortīnas olimpiskajās spēlēs. “Atbalstīsim mūsu sportistus, vienalga kādi ir viņu gala sasniegumi, jo ieguldītais darbs ir milzīgs. Sports ir emocijas.”

Tam, ka šobrīd Latvijas bobslejs piedzīvo nelielu lejupslīdi, piekrīt arī otrs mūsu valsts olimpiskais čempions kā pilots Jānis Ķipurs, tomēr viņš aicina nepārstāt sporta veidu atbalstīt. “Kaut šobrīd notiek paaudžu maiņa, mums ir jāturpina sporta veidu spodrināt. Tad bobslejs turpinās attīstīties un plaukt.”