Telzeidanas pilsēta, kas atrodas Eifratas un Belīhas upes saplūšanas vietā Sīrijas ziemeļos, tika apdzīvota no 6000 .g. līdz 4000 .g. p. m. ē. un bija viena no lielākajām ubaīdu kultūras mītnes vietām Mezopotāmijā.
Telzeidana bija vara apstrādes centrs, kurā bija izveidojusies stingra hierarhija. Pilsētā dzīvojusi elite, kas izmantojusi akmens zīmogus, lai iezīmētu preču un kultūras objektu piederību. Izrakumos atrastie priekšmeti apstiprina, ka ubaīdu tauta viena no pirmajām piedzīvoja sociālo šķelšanos. Hierarhijas veidošanas pamatā bija tās pašas vērtības, kas šodien, - vara un bagātība. Sociālā struktūra bijusi visnotaļ sarežģīta, un katram tās loceklim bija noteiktas funkcijas. Tirdzniecība un loģistika bija normālas parādības, jo izejvielas tika atgādātas no vairāku simtu kilometru attāluma. Piemēram, varu strādnieki nesa 400 kilometru no tagadējās Turcijas teritorijas, lai meistari to pārstrādātu ieročos un pārdotu tālāk.
Ubaīdi pastāvēja no 5300. līdz 4000 .g. p. m. ē. «Šis mīklainais laika periods palicis vēsturē ar pirmajām plašajām apūdeņošanas sistēmām, lauksaimniecību, centralizētiem tempļiem, vareniem politiskajiem līderiem un pirmajām sociālās nevienlīdzības pazīmēm, kopienai sašķeļoties bagātajā elitē un trūcīgajos iedzīvotājos,» Čikāgas Universitātes Orientālā institūta direktors Gils Šteins vortālam LiveScience stāsta, ka šķiru veidošanās ir vismaz 6000 gadu sena.