Lai arī cilvēku identificēšanai tiek izmantotas salīdzinoši daudzas metodes - pirkstu nospiedumu un varavīksnenes salīdzināšana, arī DNS analīzes -, britu zinātnieki apgalvo, ka noderīga būs arī sejas pētīšana. Viņi identificējuši sešus deguna pamattipus - romiešu, grieķu, nūbiešu, vanaga, strupo un uzrauto. Katram tipam ir apakškategorijas, kurās var iedalīt pēc degungala izskata, nāšu platuma un deguna virsmas gluduma. Rūpīgi izpētot detaļas, varot atrast raksturīgas iezīmes, pēc kurām cilvēku varētu atpazīt gan drošības sistēmas, piemēram, durvju slēdzenes, gan likumsargu datori.
«Deguns ir ļoti uzskatāma sejas iezīme, taču biometrijā tas atstāts novārtā,» laikraksts Daily Telegraph citē pētījuma autora Adriāna Evansa sašutumu. «Ausīm ir aplūkotas visas detaļas, acīm izskatīta varavīksnenes atpazīšana, taču deguns palicis bez ievērības.»
Viņš nolēma labot šo vēsturisko netaisnību. Ņemot talkā Rietumanglijas universitātes kolēģu izstrādāto sejas 3D skenēšanas sistēmu PhotoFace, Bātas zinātnieki konstatēja vairākas iezīmes, pēc kurām var atšķirt degunus. Sistēma vēl nav tik precīza kā varavīksnenes identifikācija, tomēr daži plusi tai ir.
«Biometrijā nav brīnumu, kas atrisina visas problēmas. Varavīksnene ir spēcīgs ierocis, taču to grūti precīzi noskenēt, turklāt traucē plakstiņi un brilles. Arī ausis cilvēki var viegli paslēpt, piemēram, zem matiem,» zinātnieks uzsver, ka aizdomīgo cilvēku atpazīšanai publiskās vietās deguns ir visvieglāk pieejams. «Protams, degunu var salauzt, uzlikt neīstu vai uztaisīt plastisko operāciju, taču operēt degunu identitātes mainīšanai ir diezgan drastiski,» A.Evanss netic, ka daudzi būs gatavi likties zem skalpeļa, lai viņus neatpazītu drošībnieku datori.