NanoChromics displejos tiek izmantotas speciāli sintezētas molekulas, kas spēj mainīties, kad tiek izmantota strāva. «Molekulas maina krāsu, kad saņem elektrības lādiņu. Tās spēj mainīties no bezkrāsaina stāvokļa uz krāsainu,» žurnālam Wired stāsta Ntera viceprezidents Kriss Džakoponello.
Displeja izgatavošanai izmanto no metāla oksīda pusvadītājiem izgatavotas elektrodu virtenes. Tās piestiprina pie fotofilmiņai līdzīga elastīga, plāna materiāla. Caur pusvadītājiem displejā ieplūst strāva un liek molekulām mainīt krāsu.
Displeji nepatērē daudz elektrības un saglabā attēlu pat tad, kad enerģijas padeve tiek atslēgta. Taču patlaban tehnoloģijai piemīt viens nopietns trūkums - tā spēj attēlot tikai vienu krāsu. Zilu. Līdz ar to par kvalitatīvu fotogrāfiju attēlošanu nevar būt ne runas.
Otra nopietnā problēma ir lielie punkti. «To raupjā rakstura dēļ ir grūti kaut ko izdarīt vērā ņemamā izšķirtspējā,» norāda Hewlett-Packard informācijas virsmu laboratorijas direktors Karls Tosigs.
Ar laiku trūkumi tiks novērsti, jo uz materiāla uzdrukātā elektronika ir strauji augoša tehnoloģiju nozare. Pirmām kārtām jau zemās cenas dēļ. Ntera vadītāji apgalvo, ka displeja uzklāšana uz glancētā žurnāla vāka izmaksās labi ja vienu ASV dolāru. Turklāt ražošana ir pavisam vienkārša. «Ja vēlaties uzklāt e-tintes ekrānu uz plastmasas, parasti jāizveido displeja modulis, lai panāktu, ka ekrāns darbojas uz plastmasas. Mēs varam drukāt tieši uz plastmasas.» K.Džakoponello uzskata, ka viņa firmas virzītā tehnoloģija noderēs elektronisko grāmatu lasītāju ražošanā.