Silta klimata piekritējiem vēl biedējošāk varētu skanēt pieņēmums, ka zvaigzne tikpat vārgi sildīs mūsu planētu vēl vismaz vairākus gadus un varētu atkārtoties pirms trim gadsimtiem Eiropā piedzīvotais mazais ledus laikmets.
Laikmetā, kad globālā sasilšana un ar to saistītā polāro ledāju kušana ir viena no tālredzīgi domājošo cilvēku visnopietnākajām raizēm, britu zinātnieku paziņojums par vēsāka klimata iestāšanos šķiet pavisam neloģisks. Taču paši zinātnieki ir pārliecināti, ka nekļūdās. Viņu pētījumi liecinot, ka šoziem Saules aktivitāte bijusi salīdzinoši vāja, tādēļ liela daļa ziemeļu puslodes valstu piedzīvoja ļoti aukstus un sniegiem bagātus ziemas mēnešus.
Vēsā desmitgade
Saule 11 gadu laikā izdzīvo noteiktu aktivitātes izmaiņu ciklu, kas nosaka, cik daudz starojuma tiek raidīts kosmosā un tādējādi veļas pāri planētām. Zvaigznes cikla gaitai var izsekot pēc tumšajiem plankumiem uz tās virsmas. Jo vairāk plankumu, jo augstāks magnētiskās aktivitātes līmenis un spēcīgāks starojums. Tātad siltākas ziemas.
Aukstas ziemas Eiropā izraisa vēsie vēji, kas plūst no Sibīrijas. Parasti tos aptur siltās gaisa masas, kas plūst no rietumiem uz austrumiem. Zinātnieki vēl īsti nav sapratuši, kā šīs masas ir saistītas ar Saules aktivitāti, taču viņu novērojumi rāda, ka tad, kad aktivitāte ir vāja, kā šoziem, aukstais vējš izlaužas cauri šim «aizsardzības valnim» un nonāk Eiropas ziemeļos un centrālajā daļā.
Redingas Universitātes Profesors Maiks Lokvuds kopā ar kolēģiem no Rezerforda un Epltona laboratorijas un Maksa Planka institūta Vācijā noskaidroja, ka pēdējos divos gados, kad Eiropas ziemeļu daļā vismaz pāris mēnešu bija salīdzinoši bieza sniega sega, Saules aktivitāte bijusi diezgan zema.
Vēl interesantākas lietas atklājās, kad zinātnieki salīdzināja šos datus ar 1659. gada pierakstiem par laika apstākļiem un izkalkulēja Saules aktivitātes līmeni. Tobrīd Eiropā valdīja tā dēvētais mazais ledus laikmets, jo pat vasaras bijušas nepatīkami vēsas un drēgnas.
Diemžēl dati par 350 gadu seno pagātni ir nepilnīgi un neļauj izvērst plašu salīdzināšanas kampaņu. Tādēļ zinātnieki ķērās pie zinātniski vāktajām ziņām par klimatu un Saules aktivitātes līmeni, kas arhīvos krājušās kopš XX gadsimta sākuma. Ievadot šos datus datorprogrammā, bija redzams, ka spēcīgo Saules uzliesmojumu desmitgade ir galā un sācies «atplūdu posms», kas sola Eiropai bargākas ziemas.
Sasilšana neizglābs
Saskaņā ar šo teoriju vismaz Eiropas ziemeļrietumos ziemas turpmākajā desmitgadē būs tikpat vēsas, ja ne vēl aukstākas. Nelīdzēšot pat globālā sasilšana. Patiesībā citur pasaulē joprojām paliks siltāk, taču tādās zemēs kā Lielbritānija, Beniluksa valstis, Vācijas un Francijas ziemeļi būšot dziļas ziemas. Iespējams, ka aukstā fronte izpletīšoties arī tālāk un gluži kā šoziem skars arī Austrumeiropu, Skandināviju un Baltiju.
«Tikko piedzīvotā ziema ļoti labi iederas šajā tendencē. Un tieši pēdējā ziema pamudināja mūs izpētīt šo fenomenu,» M. Lokvuds laikrakstam Independent nosauc apstiprinājumu savai teorijai, «mēs atradām saikni starp Saules aktivitātes variācijām un gaisa temperatūras izmaiņām Anglijas vidienē pēdējās desmitgadēs. Šī ziema Lielbritānijā bija 14. aukstākā pēdējo 160 gadu laikā, lai gan vidējā globālā temperatūra šajā pašā periodā bija piektā augstākā. Mēs atklājām, ka šādu anomāliju ir daudz vairāk, ja Saules aktivitāte ir zema.»
Pensilvānijas Valsts universitātes pētnieks Maikls Mans vortālam physicsworld.com eiropiešu pētījumu novērtēja kā «ļoti pamatīgu analīzi», kas stiprina teoriju par Saules saistību ar aukstajām ziemām.
Maksa Planka institūta profesors Somi Solanki britu laikrakstam Daily Mail gan uzsver, ka šis atklājums nav pretrunā ar vispārējo uzskatu, ka cilvēki ir daļēji vainojami globālajā sasilšanā: «Saikne starp Saules aktivitāti un aukstajām ziemām Eiropā kļuva pamanāma tikai pēc tam, kad mēs atrēķinājām globālās sasilšanas tendenci.» No tā izriet, ka ziema būtu vēl aukstāka, ja paši cilvēki nebūtu uzsildījuši planētu.