Savus upurus ļaundari parasti izvēlas no tām personām, kas ir reģistrējušās darba piedāvājumu tīmekļa vietnēs. Uz šo lietotāju e-pasta adresi tiek nosūtītas vēstules ar vakances piedāvājumu. Pirmajā acu uzmetienā šādu sūtījumu saturs var šķist vilinošs cilvēkam, kas meklē darbu. Taču īstenībā tas nav tik vienkārši.
Vispirms tiek prasīts iziet tiešsaistes pārrunas. Taču pēc atbildes uz pēdējo jautājumu solītā rezultāta vietā parādās instrukcija, kurā ar miglainu ieganstu par nepieciešamību saņemt «slepenu personiskās lapas kodu» tiek piedāvāts nosūtīt divas īsziņas uz paaugstinātas maksas numuru. Viena tāda īsziņa izmaksā aptuveni astoņus eiro, turklāt informācija par tās cenu ir «noslēpta» garā un garlaicīgā pakalpojuma lietošanas līguma tekstā, kuru parasti ļoti maz cilvēku izlasa līdz beigām. Tomēr vissvarīgākais ir tas, ka pat pēc šo noteikumu izpildīšanas pretendents paliek bez darba, bet viņa nauda ir nonākusi krāpnieku kontā.
«Diemžēl SMS krāpšana joprojām ir plaši izplatīta. Lai neiekristu blēžu slazdos, ir kritiski jāizturas pret piedāvājumiem nosūtīt īsziņu uz paaugstinātas maksas numuru. Uzbrucēji bieži vien rēķinās ar lietotāju vājībām un nezināšanu par pastāvošajām krāpšanas shēmām. Un pirms piekrišanas šādam pakalpojumam nepieciešams rūpīgi iepazīties ar lietošanas līguma tekstu un pārbaudīt īsziņas sūtīšanas izmaksas,» iesaka Kaspersky Lab eksperts Andrejs Kostins.