Deņisova alā Altaja kalnos atrastās fosilijas liecina, ka mistiskās būtnes Āzijā mitinājušās vēl pirms 30 tūkstošiem gadu, taču gan par to izcelsmi, gan izzušanas iemesliem paleontologi tikai rausta plecus. Viss sākās ar mazā pirkstiņa kaula atrašanu Dienvidsibīrijā pirms diviem gadiem. Izanalizējot fosiliju fragmentu, zinātnieki noskaidroja, ka tas piederējis piecus līdz septiņus gadus vecai cilvēkveidīgai būtnei. Dzimumu viņi nespēja noteikt. Šķita, ka tā būs kārtējā, īpašu ievērību nepelnošā liecība par cilvēces evolūciju. Taču Maksa Planka evolucionārās antropoloģijas institūta pētnieku veiktās DNS analīzes visu sagrieza kājām gaisā. Izrādījās, ka Krieviju, Mongoliju, Ķīnu un Kazahstānu sadalošajā kalnu grēdā dzīvojusī būtne ģenētiski nav radnieciska ne agrīnajiem cilvēkiem, ne neandertāliešiem.
Pavisam citāda
«Tas patiešām izskatījās kā kaut kas tāds, ko es nekad nebiju redzējis,» telekonferencē ar žurnālistiem pārsteigumā dalījās Johaness Krauze, kurš sekvencēja no mitohondrijas savāktos DNS. Tā kā tie glabā ģenētisko materiālu, kas tiek nodots no mātes meitām, zinātnieki būtni nosauca par X-sievieti.
Šī ir pirmā reize cilvēces vēsturē, kad izdevies identificēt jaunu cilvēku paveidu, balstoties vienīgi uz DNS analīzēm. Tās vēsta, ka modernajiem cilvēkiem, neandertāliešiem un X-sievietes ciltij pirms aptuveni miljons gadiem bijis kopīgs priekštecis. Taču tad suga sadrumstalojās. Vēl pēc pusmiljona gadu cilvēki attālinājās no neandertāliešiem. J. Krauze cer, ka viņam izdosies noskaidrot jaunās sugas vietu cilvēces evolūcijas kokā, veicot šūnu kodola DNS analīzes. Tām vajadzētu arī sniegt atbildi un jautājumu, vai gadsimtu gaitā šīs sugas pārstāvji ir tikušies un sajaukušies ar cilvēkiem un neandertāliešiem.
Kad J. Krauze ieraudzījis mitohondrijas DNS analīžu rezultātus, viņš nekavējoties informējis projekta vadītāju Svanti Pābo. «Tas bija absolūti pārsteidzoši. Es viņam pat neticēju,» tagad atzīst zinātnieks, kura komandas atrastais pirksta kauls ir 30 - 48 tūkstošus gadu vecs. Šajā vietā savāktie darbarīku un citu sadzīves priekšmetu pārpalikumi liecina, ka X-sievietes priekšteči Altaja kalnu alā ieradušies vismaz pirms 120 tūkstošiem gadu.
«Šajā reģionā pirms 30 - 40 tūkstošiem gadu bija trīs dažādas cilvēkveidīgo būtņu formas un vēl Indonēzijā bija hobiti. Tātad situācija ar cilvēces formām vēlīnajā pleistocēnā bija daudz sarežģītāka un interesantāka,» S. Pābo apzinās, ka antropologiem vēl ir visai vārgs priekšstats par evolūcijas gaitu.
Ievērības cienīgs sasniegums ir DNS iegūšana no tik veca kaula. Tas izdevās, pateicoties sausajam klimatam Altajā. Šis bija vienīgais veids, kā iegūt informāciju par mistisko būtni, jo ar vienu kaulu nepietiek, lai rekonstruētu visa skeleta izskatu.
Vēl viena izceļošana
Jaunais atradums liek apšaubīt teoriju, ka cilvēku priekšteči izceļojuši no savas dzimtenes Āfrikas trīs emigrācijas viļņos. Saskaņā ar valdošo teoriju pirmā viļņa laikā Homo erectus devās projām no melnā kontinenta pirms diviem miljoniem gadu, taču pirms aptuveni 100 tūkstošiem gadu izmiruši. Neandertāliešu priekšteči esot devušies uz Eirāziju pirms 300 - 500 tūkstošiem gadu, bet moderno cilvēku senči uz ziemeļiem devušies pirms nieka 50 tūkstošiem gadu.
«Tagad mēs skaidri redzam, ka no Āfrikas izceļojusi vēl cita suga - starp Homo erectus un neandertāliešiem,» S.Pābo citē laikraksts Christian Science Monitor. «Tagad, kad esam to ieraudzījuši, iespējams, mums nevajadzētu būt tik pārsteigtiem par šādu pavērsienu.»
Pastāv ļoti liela iespēja, ka sugu pārstāvji ir satikušies. Tomēr zinātniekiem nav ne jausmas, vai tie dzīvojuši saticīgi un sadarbojušies vai karojuši. Deņisova alā tajā pašā zemes slānī, kurā tika atrasts pirksta kauls, tika uzietas arī vairākas rotaslietas ar tādiem ornamentiem, kādus parasti saista ar Homo sapiens priekštečiem, žurnālā Nature rakstīja J. Krauze. Tam var būt vairāki izskaidrojumi - gan abu sugu pārstāvju tikšanās, gan arī zemes slāņu sajaukšanās laika gaitā.