Krāpnieku mērķis ir iegūt lietotāju personisko informāciju. Šādā tīmekļa vietnē ievadot visu pirkuma apmaksai ar kredītkarti nepieciešamo informāciju (kredītkartes numuru, īpašnieka vārdu un uzvārdu, derīguma termiņu un slepeno CVV kodu), tā nonāk pie ļaundariem, bet pircējs paliek ne vien bez apmaksātā pirkuma, bet arī bez līdzekļiem kontā. Šāda veida krāpšanu sauc par pikšķerēšanu. Tīmeklī ir daudz viltotu interneta veikalu, un tie ir kvalitatīvi izveidoti. Bieži vien to izskats ir tieši tāds pats kā īstajiem pasaulslavenu zīmolu veikaliem, tāpēc nemaz nav viegli atšķirt viltotu vietni no oficiālās.
Kaspersky Lab eksperti ir izanalizējuši vairākus pikšķerēšanas interneta veikalus un formulējuši ieteikumus viltojuma atklāšanai.
Vispirms ir jāpievērš uzmanība vietnes adresei. Domēna nosaukums var atšķirties no oriģinālā tikai ar dažām rakstzīmēm vai būt nejauši izvēlētu burtu kopums. Piemēram, „The North Face” oficiālās mājaslapas adrese ir http://www.thenorthface.com/en_US/, bet viltus vietnes adrese irhttp://www.northfacejacketsusa.com.
Viltojumu var palīdzēt noteikt tā dēvētie WHOIS pakalpojumi. Piemēram, domēns, kur atrodas viltotais „The North Face” veikals, ir reģistrēts uz fiziskas personas– kāda Dao Mina– vārda, savukārt īsto interneta veikalu ir reģistrējusi juridiska persona– uzņēmums „The North Face Apparel Corp.”.
Vēl viena pikšķerēšanas «veikala» pazīme ir apmaksas lapa. Sevi cienoši likumīgie interneta veikali visus maksājumus veic, izmantojot vienīgi aizsargātus savienojumus. Lapai, kurā lietotājam lūdz ievadīt pirkuma apmaksai nepieciešamo informāciju, ir jābūt ar aizsargātu savienojumu, izmantojot protokolu https, likumīgu lapu adreses sākas ar https://. Pikšķerēšanas vietnēs neizmanto aizsargātus savienojumus. Parasti lietotājs šeit ieraudzīs neaizsargāto protokolu http://, kas ir signāls, ka šajā lapā ievadītā konfidenciālā informācija par pircēju un viņa kredītkartes dati var kļūt par krāpnieku laupījumu.
«Esiet piesardzīgi, neatveriet interneta veikalu vietnes, klikšķinot uz saitēm e-pasta vēstulēs, reklāmjoslām un saitēm sociālajos tīklos. Ja jūs zināt vajadzīgā veikala adresi, labāk ierakstiet to, nevis izmantojiet saiti reklāmā. Diemžēl drošas nav arī saites meklēšanas rezultātu lapā. Blēži mēdz izmantot «melnās» meklētājprogrammu optimizācijas metodes, tādējādi meklētājā saites uz pikšķerēšanas vietnēm var atrasties augstāk par oficiālajām. Uzmanīgi izlasiet vietņu adreses un pārbaudiet, vai pirkuma apmaksai tiek izmantots drošs savienojums. Ierakstiet savu personisko informāciju tikai tādās maksājumu lapās, kuru adrese sākas ar https, nevis http,» iesaka Kaspersky Lab eksperts Andrejs Kostins.
Papildu informācija: