Kiberapdraudējumu attīstības vektors arvien vairāk pārvietojas korporatīvo lietotāju– lielo uzņēmumu un valsts organizāciju– virzienā. Šeit visbīstamākie var būt mērķuzbrukumi, kas pēdējā laikā ir kļuvuši plaši izplatīti. Ar tiem saistīto incidentu sekas var būt ārkārtīgi negatīvas, tāpēc šāda veida uzbrukumus var izmantot gan negodprātīgi konkurenti, gan politiski motivētu hakeru grupējumi.
Taču tas nepavisam nenozīmē, ka parastie lietotāji var atviegloti uzelpot. Modernās kibernoziedzības galvenais mērķis ir naudas zagšana, izmantojot visdažādākos interneta pakalpojumus. Tāpēc, attīstoties elektroniskajiem pakalpojumiem, kas ļauj cilvēkiem samaksāt rēķinus, kibernoziedznieki tiem pievērsīsies vēl vairāk. Kā jebkura cita Eiropas valsts, Latvija nav nekāds izņēmums. Protams, viens no galvenajiem uzbrucēju mērķiem ir internetbankas. Katru dienu parādās tūkstošiem jaunu kaitīgo programmatūru modifikāciju, kuras izmantojot noziedznieki cenšas kaut kādā veidā galu galā nozagt lietotājiem naudu.
Turklāt arvien lielākam riskam ir pakļauti mobilo ierīču lietotāji, īpaši to, kas darbojas populārās operētājsistēmas Android pārvaldībā. Pēdējā gada laikā mēs esam novērojuši vēsturiski maksimālo pret šo platformu vērsto kaitīgo programmatūru skaita pieaugumu, tāpēc moderno stilierīču lietotājiem Latvijā ir jāņem vērā šie riski un laikus jāparūpējas par ierīču drošību.