Šādu nosaukumu tās ieguvušas tāpēc, ka sākotnēji 20.gadsimta 80.gados tās parādījās tieši Nigērijā. Krāpšanas shēma ir ļoti vienkārša. Sākumā krāpnieki parasti rakstīja vēstules nežēlastībā kritušu Nigērijas ierēdņu vai diktatoru atraitņu vārdā un lūdza palīdzību savu miljoniem vērto bagātību nogādāšanā uz ārzemēm. Vēstules saņēmējam par šo pakalpojumu tika solīta ievērojama atlīdzība. Sekmīgai darījuma veikšanai adresātam tikai bija jāapmaksā ar to saistītie izdevumi, iztērējot nelielu summu salīdzinājumā ar gaidāmajiem ienākumiem. Pēc naudas saņemšanas sērojošā atraitne pazuda.
Laika gaitā krāpnieku arsenāls ir papildināts ar jauniem sižetiem. Tagad leģendas var būt dažādas. Piemēram, afēristi pievilina upuri ar vēstuli par nezināma bagāta radinieka viņam atstāto mantojumu vai raksta militārpersonu vārdā, kuras kādā no pasaules «karstajiem» punktiem ir atradušas nogalināta terorista dārgumus. Taču arī šajā gadījumā, iesaistoties sarakstē, lētticīgais vēstules saņēmējs uzzina, ka, lai iegūtu apsolīto summu, viņam ir jāsamaksā par konta atvēršanu vai starpnieku pakalpojumiem, vai jāsedz kādi citi izdevumi, kas ir pavisam niecīgi salīdzinājumā ar gaidāmo žūksni. Saņēmuši naudu, atraitne, mirušā radinieka advokāts vai amerikāņu karavīrs pārstāj atbildēt uz vēstulēm, un viņus atrast vairs nav iespējams.
«Ja e-pastā svešs cilvēks sola jums miljonus vērtu mantojumu, dāvanu vai atlīdzību par starpniecību, kārtīgi padomājiet, pirms atbildat uz to. Šādus paziņojumus izplata tikai krāpnieki,» brīdina Marija Rubinšteina. «Un ja sava godīguma apliecināšanai svešinieks atsūta jums skenētas dokumentu kopijas, nesteidzieties viņam noticēt. Dokumentu viltošana krāpniekiem parasti nekādas grūtības nesagādā. Ja esat saņēmis vēstuli ar vilinošu piedāvājumu no nezināma sūtītāja, visdrošākais ir to vienkārši izdzēst.»