Šādus divus metrus garus milzeņus zinātnieki pamanījuši Filipīnās ļoti blīvi apdzīvotā reģionā. Gigantiskās augļēdājas ķirzakas Varanus bitatawa filipīniešu medniekiem bijušas zināmas sen, taču biologiem šī suga ir pavisam jauna.
«Esmu pārsteigts, ka tik liela, uzkrītoša, spilgta ķirzaku suga palikusi biologiem nepamanīta veselus 150 gadus,» izbrīnu var saklausīt Kanzasas Universitātes rāpuļu pētnieka Rafa Brauna balsī, kurš piedalījās dzīvnieka meklējumos.
Ģenētiski tā ir līdzīga pasaulē lielākajai ķirzakai - Komodo pūķim. Taču atšķirībā no plēsīgā radinieka Varanus bitatawa ir veģetāriete. Uz ķirzakas muguras ir spoži dzelteni un melni plankumi. Kokos dzīvojošais radījums galvenokārt ēd augļus un gliemežus.
«Tiklīdz kā es ieraudzīju šo dzīvnieku, man bija skaidrs, ka tas ir īpašs. Esmu redzējis arī divu citu augļēdāju sugu tropu ķirzakas, taču neviena no zināmajām sugām nav ne tuvu tik krāšņa kā šī,» zinātnes vortālam Science Daily apgalvo Kanzasas Universitātes biologs un pētījuma līdzautors Lūks Veltons.
Augstu kokos
Ķirzakas mājvieta ir ļoti blīvi apdzīvotā Lusonas sala, kur mežu palicis gaužām maz, jo cilvēki lauksaimniecības zemju platību palielināšanai kokus izcērt. Tas biologiem licis pabrīnīties - kā gan desmit kilogramu smagie rāpuļi tik ilgi spējuši izvairīties no zinātnieku modrā skatiena. Iespējams, to var skaidrot ar faktu, ka Lusonas kalnainajos mežos reti rīkotas ķirzaku izpētes ekspedīcijas. Savukārt zīdītāju un putnu pētnieki nav pievērsuši pietiekamu uzmanību rāpuļiem. Turklāt Varanus bitatawa ir neticami izvairīgas, apgalvo atklājēju grupas dalībnieks Daniels Benets. «Varētu palikt mežā gadiem ilgi un tā arī neuzzināt, kur tās ir,» vides saglabāšanas organizācijas Mampam Conservation biologs žurnālam National Geographic stāstīja, ka ķirzaku meklēšana bijis izmeklētāja cienīgs darbs, «tās visu laiku pavada augstu kokos, vairāk nekā 20 metru virs zemes. Līdzīgas ķirzaku sugas uz zemes nokāpj mazāk par 20 minūtēm nedēļā».
Kad zinātniekiem izdevās ieraudzīt šo rāpuli, viņi bija patiešām pārsteigti. Taču ziņas par reto atradumu atstājušas vienaldzīgus filipīniešu medniekus, kuri šos radījumus jau vairākās paaudzēs medījuši pārtikai. «Acīmredzot jaunā suga ir nozīmīgs proteīna avots vietējo iedzīvotāju grupām Izabellas un Auroras provincē,» secina Manilas reptiļu un abinieku muzeja kurators Arvins Dīsmoss. Tieši viņš bija viens no pirmajiem zinātnes aprindu pārstāvjiem, kurš uzzināja par dīvainajiem radījumiem. Filipīniešu pētnieku ieintriģēja tūristu un pašu ciemata iedzīvotāju uzņemtās fotogrāfijas, kurās redzams, kā iezemieši gatavo delikatesi no ķirzakas gaļas. Pirmos attēlus zinātnieki ieraudzīja 2001. gadā, dažus gadus vēlāk ienāca papildu informācija, taču tikai pērn tika sarīkota divus mēnešus ilgā ekspedīcija Lusonā.
«Mēs zinājām, ka tās ir ap mums. Bijām redzējuši skrāpējumus kokos un pēdu nospiedumus strautu krastos,» R. Brauns vortālam LiveScience apstiprina, ka ekspedīcija netika rīkota uz labu laimi.
Ķirzakas notvertas
Ekspedīcijas laikā biologi notvēra Varanus bitatawa un tai radnieciskās sugas Varanus olivaceus pārstāvjus. Tas ļāva salīdzināt abas sugas un noteikt, cik lielā mērā tās atšķiras. No abiem rāpuļiem paņemti arī DNS paraugi, un to apraksts publicēts žurnālā Biology Letters.
Pētnieku uzmanību īpaši piesaistīja Varanus bitatawa dzimumorgāni. «Vīriešu dzimuma ķirzakas reproduktīvos orgānus tur ievilktus ķermenī, gluži kā uz iekšpusi izvērstu zeķi. Kad pienāk laiks to likt lietā, ķirzakas to izvērš uz āru un piepilda ar šķidrumu, lai tas kļūtu stingrs un lietojams pārojoties,» neparasto mehānismu apraksta R. Brauns.
Ķirzakas atrašana kalpojusi par iemeslu vides aizstāvjiem vērsties pie Filipīnu varas iestādēm ar lūgumu aizsargāt reto dzīvnieku mājvietas un nepieļaut to nopostīšanu. Diemžēl lielākoties šādi lūgumi paliek nesadzirdēti, jo ekonomisko ieguvumu priekšā vides aizsardzības jautājumi jaunattīstības valstīs tiek nobīdīti otrajā plānā. Lai arī D. Benets uzskata, ka šajos mežos varētu atrast vēl citas cilvēcei nezināmas sugas, diez vai viņam izdosies apturēt tropu mežu izciršanu. Vietējiem iedzīvotājiem koku tirdzniecība un plantāciju iekopšana to vietā ir nozīmīgs iztikas avots.