Uz šāda fona pagājušajā mēnesī par nepatīkamu pārsteigumu kļuva straujš (pusotru reizi) vēstuļu ar kaitīgiem pielikumiem daļas pieaugums. Viens no šāda surogātpasta piemēriem, kas piesaistīja ekspertu uzmanību, bija masu e-pasts, kas atdarināja liela kuponu pakalpojuma paziņojumu par jaunu akciju. Vēstules pielikumā bija ZIP arhīvs, kas saturēja kaitīgo programmatūru Trojan.Win32.Yakes.aigd. Visas saites šajos paziņojumos veda uz Groupon vietni, kurā nebija nekādu bīstamu objektu. Acīmredzot tas bija triks, ar kuru ļaundari vēlējās iegūt lietotāju uzticēšanos un panākt, lai viņi atver pielikumu.
Vasaras vidū ievērojami pieauga surogātpasta ziņojumu skaits, kuros izmantota ekonomiskās krīzes tēma. Pašlaik lielākā daļa šādu mēstuļu reklamē dažādus seminārus grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem par krīzes pārvarēšanas jautājumiem. Bez tam surogātpasta izplatītāji cenšas pievērst uzmanību noteiktām precēm, kas tiek piedāvātas par «pretkrīzes cenu» – visaktīvāk šis paņēmiens tiek izmantots luksuspreču atdarinājumu reklāmā.
Sarežģīto ekonomisko situāciju nekautrīgi izmanto arī krāpnieki. Jau tagad angliski rakstītā surogātpasta plūsmā ir novērojams neparasti liels skaits apšaubāmas peļņas piedāvājumu. «Ātrā kredīta» saņemšanas shēmas ir atrodamas mēstulēs gandrīz visās Eiropas valodās. Šādu paziņojumu daudzums nākamajos mēnešos turpinās pieaugt, jo Eiropā palielinās bezdarbs.
Pārmaiņas ir skārušas interneta krievvalodīgā segmenta surogātpasta izcelsmes valstu pirmo trijnieku. Pirmās divas pozīcijas ir palikušas nemainīgas, un tās joprojām ieņem Indija (–3,5%) un Vjetnama (+4%), bet līdz trešajai vietai negaidīti ir pakāpusies Vācija (+4,5%), kas agrāk ieņēma 18.vietu.
Pikšķerētāju uzmanības lokā arvien biežāk nonāk sociālie tīkli, pret kuriem tagad tiek vērsta ceturtā daļa visu pikšķerēšanas uzbrukumu. Turklāt vislielāko popularitāti ļaundaru vidū ir iemantojis Facebook. Tajā pašā laikā ar finanšu iestādēm saistīto incidentu skaits, gluži otrādi, turpina samazināties. Piemēram, pikšķerēšanas uzbrukumu interneta veikaliem īpatsvars ir samazinājies gandrīz par 1% un veido 18%.
«Vasaras pierimuma laikā surogātpasta izplatītājiem ir mazāk pasūtījumu, tāpēc viņi aktīvāk izsūta mēstules partnerprogrammu, tostarp kaitīgu, ietvaros. Tādējādi un arī sarežģītās ekonomiskās situācijas ietekmē surogātpasta plūsma kļūst arvien bīstamāka,» norāda Kaspersky Lab vecākā surogātpasta analītiķe Marija Namestņikova. «Mēs piekodinām lietotājiem neatvērt mēstules. Šis ieteikums ir aktuāls vienmēr, bet jo īpaši tagad, ņemot vērā acīmredzamo liekpasta bīstamības pieauguma tendenci, ir vērts pret to izturēties sevišķi nopietni.»