Aprīlī parādījās jauna veida lielapjoma e-pasts, kas atdarināja Facebook oficiālos paziņojumus. Šo mēstuļu galvenā īpatnība bija saite, uz kuras uzklikšķinot lietotājs nonāca nevis kaitīgā vai pikšķerēšanas vietnē, bet gan īpaši izveidotās Wikipedia vai Amazon lapās. Taču abu pakalpojumu administrācija noreaģēja ļoti ātri, un jau surogātpasta izplatīšanas laikā saites nebija aktīvas.
Otrajā ceturksnī par vispopulārāko personību surogātpasta izplatītāju vidū kļuva ASV prezidents Baraks Obama. Interesanti, ka lielāko daļu šī liekpasta veido paziņojumi, kas satur ASV vadītāja apstiprināto jauno tiesību aktu kritiku. Mēstules bija glīti noformētas un aicināja parakstīties pret prezidenta darbību. Bez tam sūtījumi saturēja aicinājumu pārskaitīt naudu noteiktu oficiālu ASV organizāciju kontos.
«Nigērijas vēstuļu» izplatītājiem kopš aprīļa liek rosīties nestabilā situācija Sīrijā. Epasta plūsmā bija sastopamas mēstules gan it kā no valsts prezidenta Bašara Asada sievas, gan «ģimenes locekļiem un tuvu stāvošām personām», gan valsts parastajiem pilsoņiem. Neievēroti nepalika arī īpaši svarīgi sporta notikumi, piemēram, Euro2012 un olimpiskās spēles Londonā.
Būtiskas pārmaiņas notikušas surogātpasta plūsmu sadalījumā. Pirmajā vietā nevēlamā e-pasta izcelsmes valstu vidū negaidīti nonākusi Ķīna, no kuras teritorijas nosūtīti aptuveni 19% visu mēstuļu. Pirms dažiem gadiem Ķīna jau atradās šī saraksta priekšgalā, taču pēc pretsurogātpasta likuma pieņemšanas 2006.gadā no šīs valsts izplatītā liekpasta daudzums ievērojami samazinājās. Pagājuši seši gadi, un šķiet, ka surogātpasta izplatītāji ir aizmirsuši par šo likumu, jo tas netiek aktīvi piemērots.
Turklāt pēc ilga pārtraukuma pirmajā trijniekā atgriezušās ASV, kas dala otro vietu ar Indiju (11,7%). Trešajā vietā atrodas Vjetnama (4,97%). Neraugoties uz surogātpasta izcelsmes valstu pārgrupēšanos, kopumā galvenās tendences nav mainījušās: arvien vairāk liekpasta tiek izplatīts no Āzijas un Latīņamerikas.
Ar visu pārskatu par surogātpasta izplatību 2012.gada otrajā ceturksnī var iepazīties vietnē www.securelist.com.