Uzņēmums secina: kamēr Skandināvijas un attīstītajās Eiropas valstīs uzkrājošā apdrošināšana ir pašsaprotama, Baltijas valstīs tā attīstās pakāpeniski. Nosacīts "pasaules standarts" dzīvības apdrošināšanā uzkrājumu veidošanai esot vecums no 35 līdz 40 gadiem, tiem vidēji atvēlot 10% no ienākumiem. Baltijas valstīs vecums ir līdzīgs, turpretī uzkrājumiem atvēlētā summa – daudz mazāka. Latvijā šiem mērķiem tiekot atvēlēti vidēji 2,5-5% no vidējā atalgojuma līmeņa valstī.
Apdrošinātājs arī apgalvo, ka Baltijas valstīs liela sabiedrības daļa joprojām maldīgi uzskata, ka
ārvalstu pensionāru labklājības līmenis, tostarp iespējas ceļot,
nodrošina valsts pensija, nevis privāti veidoti uzkrājumi.
Uzņēmums gan atzīst, ka ekonomiskā recesija ir bijusi laba "mācību stunda", un esot jūtama viedokļa maiņa par uzkrājumu nepieciešamību pensijām vai bērnu studijām ir jūtama.