Centrālās un Austrumu Eiropas (CAE) valstu jaunatnes vidū dominē pozitīvs skatījums uz nākotni, elastīga attieksme pret karjeras attīstību un tieksme pēc mobilitātes. Pēc Austrijas Bankas pirmoreiz veiktā jaunatnes ekonomiskā noskaņojuma pētījuma rezultātiem, Centrālās un Austrumu Eiropas valstu jaunatne novērtē lielās iespējas, ko dod starpvalstu kontaktu attīstība, un tiecas kādu laiku pastrādāt ārzemēs. “Mēs jau vairāk nekā trīsdesmit gadus esam bijuši cieši saistīti ar Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm – tas ir reģions ar ļoti lielu potenciālu. Tādēļ esam īpaši iepriecināti par to, ka tieši jaunatne novērtē un arī izmanto tās iespējas, kuras var dot vienotā Eiropa. Tā jaunatne veido savu turpmāko panākumu pamatus,” uzskata Austrijas Bankas valdes loceklis Ralfs Millers (Ralph Müller).
Austrijas Banka organizēja plašu aptauju, noskaidrojot 15 000 cilvēku viedokli piecpadsmit valstīs* par viņu nākotnes izredzēm gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē un datu apkopošanu uzticot tādām ievērojamām organizācijām kā GfK grupa, RmPlus, TNS un PENTOR**. Atbildēs dominē pozitīvas tendences, bet vērojamas arī dažas interesantas atšķirības. Austrijas Bankas Tirgus izpētes nodaļas vadītāja vietnieks Mārtins Meijers (Martin Mayr) skaidro: “Jaunā paaudze – īpaši Polijā, Serbijā, Krievijā, Bosnijā-Hercegovinā un Bulgārijā, kā arī Kazahstānā – ir pārliecināta, ka viņu valstu ekonomiskā izaugsme ir ļoti veiksmīga. Austrijas jaunās paaudzes viedoklis nav tik eiforisks – tas gan nav pesimistisks, tomēr tam pietrūkst optimisma.” Savukārt Turcijā noskaņojums ir krietni sliktāks. To ietekmē ne tikai saspringtā un nestabilā politiskā situācija, bet piedevām arī lielā inflācija, nestabilās cenas un augstās procentu likmes. Līdzīgs pesimisms raksturīgs arī Ungārijā, kur nepieciešamo fiskālo pārmaiņu dēļ acīmredzot ir iestājusies ārkārtīgi smaga ekonomiskā situācija.
Jaunatne ir pārliecināta par pozitīvu nākotni
Nozīmīgas atšķirības vērojamas arī dažādu valstu jauniešu uzskatos par personīgās dzīves izredzēm. Šajā jomā iegūtie rādītāji*** liecina, ka jaunieši ir pārliecināti par situācijas labvēlīgu attīstību, it īpaši tādās valstīs kā Kazahstāna, kur rādītājs sasniedz 71 punktu, Rumānijā un Polijā (69 punkti), Serbijā (66 punkti). Aptaujas rezultāti visās iedzīvotāju grupās tomēr liecina par konservatīvākiem uzskatiem personīgās situācijas novērtējumā: Kazahstānā tie ir 63 punkti, Rumānijā – 54, Polijā – 57 un Serbijā – 59. Vēl ievērojamākas atšķirības vērojamas Ukrainā, kur jaunatne cerīgi raugās nākotnē (vidējais rādītājs – 60 punkti), bet kopumā iedzīvotājiem nav īstas ticības nākotnes perspektīvai – vidējais rādītājs sasniedz tikai 46 punktu atzīmi. Ralfs Millers domā, ka “Kazahstānā un Ukrainā, kur patlaban notiek lielas pārmaiņas, jaunā paaudze saskata iespēju iesaistīties dinamiskajā attīstībā”. Līdzīgas tendences vērojamas arī Austrijā: jaunākā paaudze saskata pozitīvas attīstības iespējas (vidējais rādītājs sasniedz 67 punktus), savukārt vidējais visu iedzīvotāju rādītājs atspoguļo daudz konservatīvāku viedokli, kaut arī ir pietiekami pozitīvs – tas sasniedz 55 punktu atzīmi.
Tradīciju nozīme un sasniegumi pašu spēkiem
Dažās Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs jaunatne uzskata, ka laba darba tirgus alternatīva ir pašnodarbinātā statuss. Tātad veidojas paaudze, kas visu sasniedz pašu spēkiem. Jo īpaši tas raksturīgs Turcijai, kur 38 % respondentu apstiprina, ka varētu strādāt kā pašnodarbinātie; Serbijā šis rādītājs ir 25 %, Ungārijā – 22 %.
Dažās valstīs jaunieši visai elastīgi izturas arī pret darbavietas atrašanās valsti. Slovāku un ungāru vidū tieksme pēc mobilitātes ir trīs reizes lielāka nekā jauno austriešu vidū. 15 % slovāku un ungāru, kā arī 14 % bosniešu ir gatavi pieņemt, ka viņu darbavieta atrodas ārvalstīs, bet starp austriešiem tādu ir tikai 5 %.
M. Meijers atzīst: “Kopumā lielākā daļa jauniešu nākotnē vēlētos strādāt savā valstī, sevišķi tas attiecas uz jauno paaudzi Slovēnijā, Krievijā, Ukrainā un Austrijā. Turklāt viņi ļoti nopietni izvēlas savus nākamos darba devējus.” Piedevām priekšroka tiek dota vietējam darba devējam, nevis starptautiskajām korporatīvajām grupām, īpaši Krievijā (46 procenti), Slovēnijā (48 procenti), Bulgārijā (43 procenti) un arīdzan Austrijā (46 procenti). Savukārt Polijā un Slovākijā ir ļoti liela interese tieši par starptautiskajām kompānijām. Aptuveni 39 procenti jauno poļu vēlas sākt savu karjeru kāda starptautiska uzņēmuma Polijas filiālē, un tikai 13 procenti dotu priekšroku vietējam uzņēmumam.
Austrijas Bankas optimisma rādītājs
R. Millers skaidro: “Šī aptauja dod mums iespēju aprēķināt optimisma rādītāju. Skaidri redzams, ka pārsvarā – tikai ar dažiem izņēmumiem – jaunajai paaudzei visās aptaujātajās Centrālās un Austrumu Eiropas valstīs ir izteikti pozitīvs skatījums uz nākotni. Visām valstīm priekšgalā ar 58 punktu rādītāju ir Polijas jaunatne, tai cieši uz pēdām min kazahi un rumāņi, kas ar 66 punktu rādītāju pauž ticību par savas valsts un personīgās dzīves veiksmīgu attīstību.” Šos pirmos CAE valstu optimisma rādītāja rezultātus Austrijas Banka izmantos par pamatu turpmākā izpētes darbā. “Optimisma rādītājs ļauj dibināt vēl ciešākas saites ar CAE reģionu un noder arīdzan par nākotnes attīstības prognožu papildrādītāju šajās valstīs. Būdama vadošā banku grupa šajā reģionā, mēs aktīvi atbalstām Centrālās un Austrumu Eiropas valstu jaunatni viņu ceļā uz nākotni.”
Šis teksts atrodams arī mūsu mājaslapā www.bankaustria.at.
Par UniCredit Group
UniCredit ar kopējo aktīvu apmēru, kas pārsniedz 1000 miljardus eiro, ierindojoties starp Eiropas lielākajām finanšu grupām, darbojas 23 valstīs, tai ir vairāk nekā 40 miljoni klientu, aptuveni 10 000 filiāļu un apmēram 180 000 darbinieku.
Centrālās un Austrumu Eiropas valstu reģionā UniCredit ir lielākais starptautiskais tīkls, kas darbojas banku sektorā, ar vairāk nekā 3900 filiālēm un tirdzniecības vietām, kur vairāk nekā 80 000 darbinieku apkalpo apmēram 27 miljonus klientu.
Grupas darbības valstis ir Azerbaidžāna, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Kazahstāna, Kirgizstāna, Polija, Rumānija, Krievija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Tadžikistāna, Turcija un Ukraina.
* Bosnijā-Hercegovinā, Bulgārijā, Kazahstānā, Horvātijā, Austrijā, Polijā, Rumānijā, Krievijā, Serbijā, Slovākijā, Slovēnijā, Čehijas Republikā, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā
** Gfk grupa – GfK Austria filiāles; RmPlus – uzņēmums ir specializējies tirgus izpētē un mārketingā; TNS – Taylor Nelson Sofres; Pentor – Pentor Research International
*** Vidējais rādītājs: indeksa vērtība virs 50 punktu atzīmes ir pozitīva, zem 50 – negatīva
Uzziņas:
Austrijas Banka
Starptautisko sakaru nodaļa CAE
Silvana Linsa
Telefons: + 43 (0) 50505 56036
E-pasta adrese: [email protected]
Austrijas Banka
Austrijas preses birojs
Aleksandrs Trēbingers
Telefons: +43 (5) 50505 52809
E-pasta adrese: [email protected]