Viens no tradicionālākajiem krāpšanas mēģinājumu paņēmieniem ir viltus
masveida e-pasta vēstules jeb phishing mēģinājumi, kad cilvēkiem kādas bankas vārdā tiek lūgts iedot šādus slepenos datus. Šādus datus krāpnieki var mēģināt iegūt arī zvanot.
Klients saņem e-pastu it kā no bankas, piemēram, redzot e-pasta
nosūtītāja ailē kādu ar banku saistītu nosūtītāju, piemēram,
[email protected], vai kādu citu it kā ar banku saistītu nosūtītāju. Swedbank norāda, ka visā pasaule e-pastu sistēma darbojas tādā veidā, ka
nosūtītāja ailē jebkurš cilvēks, kurš kaut cik pārzina IT sistēmas
īpatnības, var norādīt kā nosūtītāju jebkuru citu e-pasta adresi – reālu
vai izdomātu.
Jebkuru aizdomu gadījumā nekavējoties jāsazinās ar
banku.
K.Jakubovska salīdzinājumam norāda - klienta rekvizīti ir atslēga uz viņa naudu. "Ja jums uz ielas pieietu cilvēks
un lūgtu bankas vārdā iedot sava mājokļa adresi, durvju atslēgas un
naudas seifa kodu, vai jums ienāktu prātā ko tādu iedot?" skaidro Swedbank pārstāve.
Viņa atgādina, ka nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu tādus datus kā internetbankas parole, kodu kartes vai kalkulatora pilnie numuri, kartes numurs, kartes derīguma termiņš, PIN kods, CVV2 kods jeb trīs ciparu kods, kas atrodas kartes aizmugurē baltā laukumā blakus paraksta panelim.