Daļa iedzīvotāju labprātāk brīvos finanšu līdzekļus ieguldītu jaunā auto

Šobrīd, kad ir pārsprādzis rozā burbulis, kurā dzīvoja lielākā daļa valsts iedzīvotāju, tas nav būtiski ietekmējis vai mainījis viņu ieradumus sava mājsaimniecības budžeta tērēšanā. Kā liecina veiktās aptaujas dati 55% respondentu par labāko ieguldījumu uzskata nekustamo īpašumu, privātmāju vai dzīvokli, savukārt 15,2% ieguldītu akcijās, 8,4% respondentu uzskata, ka nepieciešams ieguldīt zeltā un diemžēl tikai 7,3% respondentu par labāko investīciju veidu min uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, kas ļauj veidot ne tikai uzkrājumu, nodrošināties pret neparedzētiem gadījumiem, bet arī saņemt no valsts nodokļa atmaksu. Pētījuma dati liecina, ka iedzīvotāji nav gatavi ieguldīt ilgtermiņā. Taču, ja tiek pieņemts lēmums par investēšanu, ieguldītāji sagaida ļoti augstus peļņas procentus. Atbildot uz jautājumu, kādu ienesīgumu tie vēlētos sagaidīt no saviem ieguldījumiem, lai tas mudinātu apsvērt iespēju ieguldīt, 46% respondentu norādījuši, ka vēlas saņemt vismaz 30% lielu peļņu, 31%  no ieguldījumiem sagaida vismaz 15% atdevi, 18,7% ieguldot vēlētos saņemt 10% peļņu un tikai 3,7% ieguldītu, ja garantētā peļņa būtu 5%, kas ir tuvu banku piedāvāto depozītu procentu likmēm. SEB dzīvības apdrošināšanas pārdošanas direktors Jānis Ozoliņš: “Manuprāt, pētījums skaidri parāda šā brīža iedzīvotāju noskaņojumu, ieguldīšanas tradīcijām un informācijas nepietiekamību. Latvijā ieguldīšanas tradīcijas ir salīdzinoši jaunas un cilvēkiem līdz šim nav tik lielas pieredzes ilgtermiņa ieguldījumu veidošanā, trūkst arī zināšanu un izpratnes par piedāvātajiem pakalpojumiem, lai arī finanšu institūciju piedāvājums ir plašs un sev piemērotāko ieguldījumu veidu noteikti varētu atrast ikviens. Nenoliedzami, pēdējo gadu nekustamā īpašuma tirgus straujā attīstība un iespējas gūt labu peļņu, nav veicinājusi iedzīvotāju interesi par ilgtermiņa ieguldījumiem, kas noteikti tobrīd nenodrošinātu līdzvērtīgu ienesīgumu.” Kā liecina apraujas rezultāti, 34% respondentu savus ieguldījumus izmantotu kredīta dzēšanai, 27% ieguldītu bērnu izglītībā, 14,2% veidotu uzkrājumu un to izmantotu nekustamā īpašuma iegādei, savukārt 11%  aptaujāto uzkrājumus izmantotu plaša patēriņa preču iegādei. Savukārt izvēloties prioritātes, ja mājsaimniecībai rastos brīvi finanšu līdzekļi, 28% iedzīvotāju tos vislabprātāk izmantotu jauna auto iegādei, 31% respondentu būtu gatavi 5% no ikgadējiem ienākumiem ieguldīt uz termiņu līdz 5 gadiem, 25% aptaujāto ieguldītu 10% ikgadējo ienākumu uz termiņu līdz 10 gadiem, savukārt tikai 16% respondentu šodien būtu gatavi ieguldīt 15% savu ikgadējo ienākumu uz periodu, kas ilgāks par 15 gadiem.Pētījums atklāj interesantu faktu – gados jaunāki ieguldītāji no ieguldījumiem  sagaida mazāku atdevi, savukārt gados vecāki cilvēki ir prasīgāki un vēlas lielāku peļņu, kas ir pretēji pasaules pieredzei, kur cilvēki, tuvojoties savam pensijas vecumam, nevēlas lieki riskēt ar saviem uzkrājumiem, savukārt gados jauni ir gatavi arī uz augsta riska ieguldījumiem. Šis fakts skaidrojams gan ar gados jaunu cilvēku zināšanām un izpratnes veidošanos par dažādiem ieguldījumu pakalpojumiem, gan dzīves ciklu. SEB dzīvības apdrošināšanas pētījums tika veikts maijā sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu. Pētījumā piedalījās vairāk kā 600 respondentu.SEB grupa ir Ziemeļeiropas finanšu institūcija, kas sniedz bankas pakalpojumus 400 tūkstošiem uzņēmumu un institucionālo klientu un 5 miljoniem privātpersonu. SEB piedāvā universālus bankas pakalpojumus Zviedrijā, Vācijā un Baltijas valstīs – Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. SEB ir pārstāvēta arī citās Skandināvijas valstīs, Vācijā, Ukrainā, Krievijā un Polijā, kā ir starptautiski pārstāvēta vēl 10 valstīs. SEB grupā strādā vairāk kā 20 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.Papildu informācijai:Sanda Purviņa, SEB bankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja – 67779978, 29357123, [email protected]āk par SEB bankas: www.seb.lv. SEB bankas jaunākās ziņas mobilajā telefonā: seb.lv/wap