Dažādu vecumu iedzīvotājiem par studiju finansēšanu atšķirīgi uzskati

Tīna Ķuze, a/s „Hansabanka” valdes locekle: „Vēl salīdzinoši nesen, pavadot bērnu pirmajā skolas dienā, vecākiem nebija jādomā par naudu studijām un liela daļa jauniešu augstskolā studēja budžeta grupās. Šodienas realitāte — maksas augstākā izglītība un arvien pieaugošas prasības pēc plašām un labām zināšanām. Prieks, ka tikai 3% aptaujāto atzinuši, ka nav nepieciešams studēt, jo, viņuprāt, labi nopelnīt varot arī bez augstākās izglītības.”Izpratne par to, kā vislabāk sagādāt naudu studijām augstskolā, atšķiras gados vecākiem un jauniem cilvēkiem. 63% respondentu vecumā virs 40 gadiem atzīmē, ka jauniešiem jāņem studiju kredīts, savukārt lielāka daļa – 80% jaunu cilvēku (20-39 gadi) atzīmē, ka vecākiem laikus jāuzkrāj bērnu studijām.Jaunieši vecumā līdz 19 gadiem pauž vēlmi būt patstāvīgiem - 34% domā, ka pašiem jānopelna, 34% - ka jāņem studiju kredīts, bet 28% uzskata, ka vislabāk tomēr, ja vecāki jau laicīgi sākuši atlicināt naudu studijām.Tīna Ķuze: „Studiju finansēšana no ikmēneša ienākumiem ir liels finansiāls slogs. Šobrīd gan tā ir lielākās daļas studējošo ikdiena. Latvijā uzkrājumu veidošana, tai skaitā arī bērna izglītībai, ir attīstības sākumstadijā. Uzliekot studiju naudas sagādāšanas rūpes tikai uz jaunieša pleciem, iespējams, tiek liegta viņu sapņu piepildīšana par studijām Oksfordā, bet, laicīgi veidojot uzkrājumu, studiju uzsākšanu gan vecāki, gan jaunietis var sagaidīt bez raizēm.”„Hansabanka” un „OMB Latvija” veiktajā pētījumā tika aptaujāti 931 cilvēks ar dažādiem ienākumiem vecumā no 15 līdz 49 gadiem. Papildu informācija:Ivars Svilāns,AS „Hansabanka”Preses sekretā[email protected] tālr. 7444561; mob. 29454411