Krūmane vēl atturas vērtēt. Atbildot uz ekspertu jautājumiem, kas bija sagatavoti vēl, pirms tika izvirzīts oficiāls kandidāts FKTK šefa amatam, viņa stāsta arī par citām nākotnes iecerēm, par prioritāti izvirzot aktīvāku dialogu ar tirgus dalībniekiem.
Parex bankas prezidents Valērijs Kargins
Vai Latvijai ir vajadzīgs finanšu sektora attīstības plāns tuvākajiem 5—7 gadiem un vai tajā jāakcentē Latvija kā reģionālais finanšu centrs? Ja šāds plāns ir vajadzīgs, vai tajā vajag atspoguļot, kurš un uz kā rēķina veiks šī plāna analītisko darbu, vai tā ietvaros ir jāpaplašina FKTK uzraugošā daļa un kā veidot mūsu finanšu attiecības ar Krieviju un ASV?
Irēna Krūmane
Šāds plāns noteikti ir vajadzīgs, un arī Rīgai būtu jātop par reģiona finanšu centru. Starptautiskie eksperti tā arī uzskata (tas parādās ziņojumos), ka Rīga ir reģiona finanšu centrs, lai arī pagaidām tam par pamatu vairāk ir ģeogrāfiskā situācija. Jāstrādā pie tā, lai šim statusam būtu reāls "segums". Piemēram, Finanšu ministrija ir sākusi darbu pie Finanšu pakalpojumu eksporta valsts stratēģijas izstrādes, un šī uzdevuma veikšanā līdzdarbojas arī FKTK. Finanšu pakalpojumu eksports pilnīgi noteikti pozitīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecību — nerezidentu klientu apkalpošana tekošā konta deficītu pērn samazināja par 5%, bet saistībā ar nerezidentu klientu apkalpošanu Latvijas bankas samaksājušas nodokļos 34 milj. latu.
Vadot Finanšu pakalpojumu eksporta valsts stratēģijas darba grupu, esmu uzvērusi nepieciešamību radīt dokumentu, kas skaidri izklāsta Latvijas valdības nostāju finanšu pakalpojumu eksporta jomā, kas būtu komunicējama ar partneriem ārpus Latvijas (ASV, ES, Krieviju, SVF u.c.). Noteikti būtu jāinformē Latvijas sabiedrība, lēmumu pieņēmēji un viedokļa veidotāji par finanšu eksporta potenciālu tautsaimniecības izaugsmē un jāskaidro valsts atbalsta iespējas un nozīmība, kā arī ir jādefinē valsts īstenojamo pasākumu programmu stratēģija, panākot par to vienošanos starp valsts institūcijām un tirgus dalībniekiem.
BTA prezidents Gints Danzbergs
Kādā veidā jaunais FKTK vadītājs plāno nodrošināt, ka Latvijas finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības režīms būtu konkurētspējīgs ar citām ES dalībvalstīm un kapitāls nākotnē nepārvietotos uz citām valstīm, t.i., lai panāktu, ka Latviju izvēlas par finanšu centru?
Irēna Krūmane
Arī šie jautājumi jāparedz plānā par finanšu sektora attīstību. Jau pašreizējais FKTK darbības regulējums paredz nepieciešamos mehānismus un instrumentus veiksmīgas komercbanku uzraudzības īstenošanai. Tādējādi pamats ir labs. Pašreiz un nākotnē var būt runa par to, kā uzlabot FKTK uzticēto pienākumu izpildi, kā arī par jaunu stratēģisko mērķu izvirzīšanu atbilstoši situācijai Latvijā un saskaņā ar kopējo valsts attīstības vīziju.
Runājot par Finanšu pakalpojumu eksporta valsts stratēģiju — pašreiz darbs pie tās ir tikko sākts, vēl tiek apzināta situācija, analizēts, ko mēs varam piedāvāt ārvalstu bankām un fondiem, kā arī tiek pārskatītas finanšu tirgus attīstības tendences utt. Tā tiešām pagaidām vēl ir stāvokļa apzināšana.
Šis izpētes un analīzes darbs ir veicams rūpīgi un pamatīgi, lai stratēģisko mērķu izvirzīšanu varam balstīt uz nopietnu pamatu. Tieši tādēļ arī būtu ļoti vērtīgi finanšu pakalpojumu eksporta stratēģijas izstrādei piesaistīt starptautiskus ekspertus (piemēram, Pasaules Banku). Tāpat es aicinu aktīvi līdzdarboties pašus tirgus dalībniekus.
SEB bankas prezidents Ainārs Ozols
Vai FKTK būtu jāregulē patēriņa finansēšanas tirgus ārpus banku sektora?
Irēna Krūmane
Uz šo jautājumu pašreiz vēl nepārprotamu atbildi sniegt nevaru. Taču situācija, kad viena finanšu tirgus daļa tiek regulēta, bet citai netiek pievērsta pietiekama uzmanība, būtu maināma — arī patēriņa finansēšanas tirgus ir jāregulē. Diemžēl pagaidām šajā virzienā pietrūcis konkrētas rīcības.
Ekonomistu apvienības 2010 priekšsēdētājs Ojārs Kehris
Kā jūs redzat FKTK, Latvijas Bankas (LB) un nozares asociāciju mijiedarbību un vai uz FKTK un LB lēmumiem atstāj iespaidu notiekošais ārvalstu finanšu tirgos?
Irēna Krūmane
Šo institūciju sekmīga mijiedarbība ir nepieciešama, lai nodrošinātu Latvijas interešu un stratēģisko mērķu realizēšanu. Kā ikviena arī šī joma ir uzlabojama un pilnveidojama. Plānojot valsts politiku, arī finanšu jomā neapšaubāmi ir jāņem vērā globālās tendences, jo mēs nebūt neesam izolēti.
Tāpat ārvalstu eksperti, ņemot vērā situāciju lielajos finanšu tirgos, arī Finanšu ministrijai uzdod jautājumus, piemēram, par milzīgo privātā sektora parādu apjomu pret iekšzemes kopproduktu vai arī par finanšu sektora stabilitāti un uzraudzību. Jau FKTK likumā ir noteikts, ka viena no tās funkcijām ir sistemātiski pētīt, analizēt un prognozēt finanšu un kapitāla tirgus attīstību, bet mērķis — veicināt ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzību un tirgus attīstību un stabilitāti.
Sekmīgi darboties šī mērķa īstenošanai nav iespējams bez FKTK, LB un nozares asociāciju, kā arī globālā tirgus analīzes veiksmīgas mijiedarbības. Tāpēc arī par vienu no savām prioritātēm, sākot vadīt FKTK, esmu nosaukusi nepieciešamību uzlabot dialogu starp tirgus dalībniekiem un nozari regulējošajām institūcijām. Tāpat noteikti vēl jāstimulē analītiskais darbs. Banku speciālistu un ekonomistu uzdotie jautājumi, starp citu, pierāda, ka līdz šim starp finanšu tirgus regulējošajām institūcijām un tirgus dalībniekiem dialogs veidojies tikai epizodiski. Ceru, ka man izdosies šo sadarbību mainīt un panākt, lai jautājumi par finanšu tirgus regulējumu tiktu apspriesti un atrisināti, pieaicinot visas iesaistītās puses.