ECB nemainīja EUR bāzes procentu likmi un atstāja to 4% līmenī, jo uzskata, ka šis procentu likmes līmenis palīdzēs cīņā ar inflāciju, kas ir ECB galvenais monetārās politikas mērķis. Kopā ar lēmumu, tika paziņoti arī ECB jaunākās ekonomisko datu prognozes, kur inflācija šim gadam tiek palielināta no 2.5% uz 2.9% un nākamajam gadam no 1.8% uz 2.1%. Savukārt ekonomiskās izaugsmes tempu prognoze ir samazināta no agrāk nosauktajiem 2% šogad uz 1.7%, bet nākamajam gadam no 2.1% uz 1.8%. Viss augstāk minētais norāda uz to, ka neskaidrība par ekonomikas izaugsmes nākotnes perspektīvām ir liela un ir vesela virkne riska faktoru, kas rada šo neskaidrību – augstais EUR/USD valūtas kurss, pieaugošās pārtikas un enerģijas cenas, korekcija aktīvu tirgos, publiskotie banku zaudējumi par 2007.gadu, panāktie algu pieaugumi Vācijā dažos sektoros, nevienlīdzīgā ekonomiskā situācija Eirozonas valstīs, joprojām augstais naudas piedāvājums Eirozonā un ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās ASV.
Ivita Asare, Nordea Latvija Resursu piesaistes departamenta vadītāja: “Trišē kunga teikto preses konferencē ļoti labi raksturo sekojoši viņa paša vārdi “Eirozonas ekonomiskie pamati ir stabili. Jaunākie ekonomiskie dati norāda uz mērenu, bet pastāvošu ekonomisko izaugsmi. Taču neskaidrība par ekonomiskās izaugsmes nākotnes perspektīvām, ko lielā mērā iniciēja pagājušā gada finanšu un kredītriska krīzes ietekme, vēl arvien saglabājas ļoti augsta”.
“Vēl viens secinājums, ko mēs varam izdarīt pēc ECB un Anglijas CB vakardienas lēmumiem, ir tas, ka abas centrālās bankas šobrīd primāri uztraucas par inflācijas līmeni un ne tik ļoti par ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos. Tas gan arī ir iespējams tāpēc, ka jaunākie ekonomiskie dati nebūt nav viennozīmīgi un nenorāda tikai negatīvu virzienu. Kā jau esmu minējusi iepriekš, eiro zonā ļoti maza daļa no kredītiem ir piesaistīti mainīgām procentu likmēm, tāpēc arī tas, kas notiek ar EUR bāzes likmi, patreizējā brīdī nav izšķirošais faktors, un tāpēc arī naudas piedāvājuma pieaugums saglabājas augsts. EUR 2 – 5 gadu fiksētās likmes šobrīd ir zem 4% līmeņa, tātad kredītņēmējiem no procentu likmju viedokļa ir pietiekams stimuls turpināt aizņemšanos. Lielāka problēma ir tas, ka bankas šobrīd pārskata savas kredītpolitikas un palielina kredītriska prēmijas, un nosaka striktākus kreditēšanas kritērijus. Tas viss notiek arī Latvijā. Vienīgi Latvijā lielākā daļa kredītņēmēju ir izvēlējušies mainīgās procentu likmes. Tāpēc no vienas puses EUR bāzes likmes samazināšanas atlikšana nenāk par labu Latvijas EUR kredītu ņēmējiem. Vēl aizvien liela daļa ekonomistu sagaida EUR bāzes procentu likmes samazināšanu iespējams līdz pat 3.5% līmenim līdz šī gada beigām, tā kā ir par ko aizdomāties gan ECB, gan analītiķiem, gan katram mums,” uzsver Ivita Asare.
Vakar arī Anglijas CB nolēma nemainīt Anglijas mārciņas bāzes procentu likmi un saglabāja to 5.25% līmenī. Tirgus dalībnieki šādu rīcību no Anglijas CB gaidīja, jo šobrīd inflācijas apkarošana tiek uzskatīta par primāro uzdevumu arī Lielbritānijā. Amerikas centrālās bankas sanāksme ir paredzēta 18. martā un tirgus dalībnieki sagaida kārtējo USD bāzes procentu likmes pazeminājumu (šobrīd bāzes procentu likme ir 3.00%). Taču jāatzīmē, ka ekonomiskā situācija ASV šobrīd ir ļoti sarežģīta un FED nāksies pieņemt ļoti grūtu lēmumu, izsverot, kura tad šobrīd ir akūtāka problēma – pieaugošās īstermiņa inflācijas gaidas vai ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās.
Papildu informācija:
Ivita Asare, Resursu piesaistes departamenta vadītāja, Nordea Latvija, tālr.: 67 096 274, [email protected];
Dagnija Stuķēna, sabiedrisko attiecību vadītāja-preses sekretāre, Nordea Latvija, tālr.: 67 096 265, mob.: 29 470 708, [email protected]