"Vienkārši skaidrojot, ekonomiskā krīze ir tad, kad ir lielas ekonomiskās problēmas, kas parasti izpaužas kā kompleksa ekonomiskās attīstības lejupslīde. Ekonomiskajai augsmei samazinoties, uzņēmēji ir spiesti atlaist strādājošos, nepaaugstināt algas, tie, kas pārdod, cenšas glābties, paceļot cenas, kam seko augsta inflācija, zemas algas; daudzi cilvēki nespēj atdot kredītus. Ekonomisko krīzi pavada arī augsts tekošā konta deficīts, bezdarbs, negatīvi augsmes rādītāji," viņa stāstījusi.
Karnīte norādījusi - pēc teorijas Latvijā krīzei vajadzētu būt, tāpēc starptautiskie eksperti tā uztraucas. "Vai krīze patiešām būs, neviens nevar pateikt, jo arī starptautiskie eksperti atzinuši, ka šīs valstis nav tādas kā citas un klasiskie likumi te ne vienmēr tik pilnīgi tiek izspēlēti," viņa atzina.
Pēc ekonomistes laikrakstam teiktā, tas, ka gaidāms ekonomiskās augsmes tempa samazinājums, ir gandrīz droši zināms, vienīgi jautājums, par cik. "Ja Rietumu un attīstītajās ekonomikās 2% IKP pieaugums ir pietiekami liela augsme un 5% - jau strauja, tad mūsu augošajā ekonomikā mēs varētu runāt par nozīmīgu samazinājumu, ja no 10, 11% tas samazinātos līdz 5%," viņa stāstījusi.
Ekonomiste norādījusi, ka ir svarīgi, kas ir ekonmikas pieauguma pamatā. "Šobrīd tie cipari ir augsti, bet pamats nav īsti stabils. To jau daudzkārt eksperti ir teikuši - ir trīs četras nozares, kas dod lielāko pieauguma daļu, un tās visas saistītas ar naudas kustību, ar ieplūstošās naudas ātru likšanu lietā, ātru peļņas iegūšanu un aizvešanu prom," viņa sacīja.
Karnīte "Neatkarīgajai" gan arī atzinusi, ka nedrīkst vērtēt visu ļoti negatīvi un neievērot to, ka, lai arī Latvijā ir augsta inflācija, reālā darba alga pēdējos divos gados augusi divreiz straujāk nekā inflācija - atrēķinot inflāciju, pērn tā pieauga par vairāk nekā 10%, šogad par vairāk nekā 20%.
"Neviens īsti nevar pateikt, kāds ir algu kāpuma īstenais cēlonis un kāda ir patiesā ietekme uz tautsaimniecību, vai tas patiešām ir naudas pieaugums katra maciņā, vai tas ir tikai pieaugums uz papīra, lielākoties atklājoties nelegālajiem maksājumiem," viņa piebildusi.
Karnīte atzinusi, ka valdības piekoptā politika, ļaujot gan cenām, gan algām augt, ir riskanta, lai gan, no otras puses, varbūt, ka tā arī ir noderīga. "Vienīgi ļoti slikti un riskanti ir, ja brīdī, kad šāda augsta riska politika tiek pielietota, valdība mainās, kas tieši notiek," viņa atzīmējusi, paužot viedokli, ka Aigaram kalvītim vajadzētu palikt premjera amatā un situāciju atrisināt.
"Jautājums gan ir, vai viņam [Kalvītim] vispār ir, ko strēbt. Reālās darba algas ir pieaugušas straujāk nekā inflācija, bet tas nebūs mūžīgi, un būs jāsāk šos tempus samazināt, kas it kā jau ir noticis. Tiesa, nedrīkst neievērot zemāk atalgoto vajadzības. Bet visu šo procesu vajag saprātīgi novadīt. Pašlaik tieši politiskajā ziņā ir riskanta situācija - kas nāks pie varas. Ja pie varas nāks cilvēki, kuri neizprot šo smalko ekonomiku, jo tā tiešām ir augstākā pilotāža, situācija var kļūt kritiska," "Neatkarīgajai" teikusi Karnīte.
Viņa atzīmējusi, ka cita lieta ir saruna ar sabiedrību - "nevar kā valdība nokaitināt sabiedrību, sakot: nav un nebūs. Nu, nevar tā teikt, ja cilvēkam nav ko mutē likt! Kāpēc tad tu tur augšā esi? Jāpasaka visi riski un jāvienojas ar sabiedrību par to, ko darīsim ar tiem, kuriem ir sliktāk šajā dzīvē."
Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Kalvītis novembra sākumā paziņoja, ka demisionēs 5.decembrī. Patlaban sāktas sarunas par jaunās valdības veidošanu starp šā brīža koalīcijas partijām un opozīcijā esošo "Jauno laiku".