"Lai arī mēs bijām prognozējuši, ka RFB kotēto kompāniju dinamika atpaliks no kaimiņu biržu dinamikas labi zināmā problēmu tandēma dēļ - ļoti zemā likviditātes un jaunu, pievilcīgu emitentu trūkums -, sniegums tomēr ir bijis vājāks, nekā gaidīts. Tā iemesli ir februārī uzliesmojušās bažas par iespējamo Latvijas ekonomikas smago piezemēšanos un lata devalvāciju. Tās nerimās visa gada garumā, un publiskajā telpā parādījās aizvien jauni pasaules lielāko reitingu aģentūru un investīciju banku ziņojumi par to, cik situācija mazajās Baltijas ekonomikās esot slikta. Rezultātā gada otrajā pusē ārvalstu investoriem bija gana un pamazām sākās kapitāla aizplūšana no Baltijas biržām, ko vēl vairāk pastiprināja pasaules akciju tirgu lejupslīde," sacīja "Parex Asset Management" finanšu tirgus analītiķis Jānis Praņēvičs.
Eksperti piebilda, ka lielākajai daļai Rīgas biržā kotēto akciju 2007.gadā kritās vērtība. Turklāt tas bija saistīts ne tikai ar noskaņojumu finanšu tirgos, bet arī ar problēmām Latvijas tautsaimniecībā - piemēram, arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kvalificēta darbaspēka trūkumu.
Investoriem Rīgas birža nav kļuvusi pievilcīgāka arī tādēļ, ka 2007.gadā biržas sarakstos nav parādījies neviens jauns uzņēmums. "Līdz ar to investoriem bija jāsamierinās ar investīciju iespējām esošajos uzņēmumos, kas gan vairs tā arī īsti nespēja iepriecināt ar saviem darbības rādītājiem, jo ar arvien pieaugošās darbaspēka, izejvielu, enerģijas un cita veida izmaksas apgrūtināja noturēt sasniegto rentabilitāti iepriekšējā gada," uzsvēra "Hansabankas" akciju brokeris Juris Jankovskis.
Savukārt LHV Brokeru nodaļas vadītājs Māris Rambaks atgādināja, ka pozitīvi ir jāvērtē izmaiņas pašā RFB - ir izveidots alternatīvais tirgus "Firsth North", apvienots Otrais un Brīvais saraksts, biržā ir iestājušies jauni biedri, pieaudzis apgrozījums.
"Pēc statistikas, lielākie cenu kāpumi gada laikā bija "Lodei" un "Rīgas raugam" - abu uzņēmumu cena dubultojās. Taču abos gadījumos šo cenu dinamiku veicināja obligātie akciju atpirkšanas piedāvājumi. Raugoties uz Oficiālo sarakstu, vienīgais uzņēmums, kura akciju cena šogad ir palielinājusies stabilas darbības dēļ, ir "Latvijas kuģniecība" (+18%). Savukārt no Otrā saraksta, pateicoties labajiem finanšu rezultātiem, šogad labāko sniegumu uzrādīja "Liepājas metalurga" akcija (+52%)," atsevišķu uzņēmumu sniegumu biržā vērtēja Rambaks.
Tostarp tiek apšaubīts, vai "Liepājas metalurgam" tik labus rezultātus izdosies uzrādīt arī nākamgad. Praņēvičs lēsa, ka galvenais iemesls tam varētu būt metāla cenas pasaulē, kuras pasaules ekonomikas arvien lēnākās attīstības dēļ varētu sarukt. Savukārt "Latvijas kuģniecības" un koncerna "Ventspils nafta" labie finanšu rezultāti 2007.gadā galvenokārt ir skaidrojami ar aktīvu vai meitaskompāniju daļu pārdošanu, tādēļ nākamgad tik veiksmīgs sniegums varētu neatkārtoties.
Savukārt kā lielāko 2007.gada neveiksminieku fondu tirgū vērtspapīru speciālisti viennozīmīgi min telekomunikāciju aprīkojuma ražotāju "SAF Tehnika", kura akcijas vērtība gada laikā ir kritusies par 90%. "Kā iemesls šādam spējam kritumam bija gan tas, ka uzņēmumam bija jāatliek dažu lielāku projektu īstenošana un, lai saglabātu rentabilitāti, darbiniekiem bija pat jāsamazina algas, gan arī uzņēmuma ražoto produktu realizācijas tirgus konjunktūras maiņa, kas pašlaik vairs nav tik labvēlīga "SAF Tehnikai", kā tas bija pirms dažiem gadiem. Arī akcijas zemajai likviditātei bija sava loma, un pie zemiem tirdzniecības apjomiem "SAF Tehnikas" akcijas cena strauji kritās, vienu brīdi pat samazinoties
zem viena lata, kaut gan gada sākuma tā bija vēl aptuveni 12 latu," sacīja Jankovskis.
Vērtspapīru speciālisti arī atzīst, ka Latvijas uzņēmumi atšķirībā no Tallinas un Viļņas biržās kotētajiem ir salīdzinoši kūtri uz dividenžu maksāšanu. Tādēļ investori galvenokārt var nopelnīt tikai uz akciju cenu izmaiņām.
2007.gadā Rīgas Fondu biržā notika darījumi ar akcijām 69 miljonu latu vērtībā, bet biržas indekss OMXR, kas atspoguļo cenu izmaiņas, gada laikā kritās par gandrīz 8%.