Lai arī tendence iet uz leju, vienā brīdī var atkal palēkties, atzīst I.Feiferis. Patlaban notiekot sarunas ar sindicēto kredītu devējiem, lai varētu pārjaunot saistības uz nākamajiem periodiem. "Jautājums ir ļoti vienkāršs: ja divas trešdaļas no sindikāta devējiem (pēc apjoma) nepiekrīt šādam darījumam, tas nenotiek. Viņiem ir izvēle – gremdēt vai palīdzēt. Kas notiek, ja nogremdē banku?! Ko jūs dabūsiet?!" Pēc viņa vārdiem, ja sindicētos kredītus nevarēs pārfinansēt, valstij nāksies iesaistīties. Valsts palīdzēšot tik, cik vajadzēs.I.Feiferis intervijā stāsta, ka patlaban arī notiek sarunas ar _Parex bankas_ klientiem-nerezidentiem. "Tagad arī es esmu pieslēdzies un mēģinu pārliecināt cilvēkus, ka mēs runāsim krieviski, mēs nerunāsim tikai latviski, neliksim viņiem nākt ar tulkiem. Mēs respektēsim viņu biznesa vajadzības un principiāli nemainīsim apkalpošanas principus, ja nu vienīgi tikai uzlabojot servisu."_Pilnu Dienas ekonomikas ziņu nodaļas vadītājas Martas Rībeles interviju ar Inesi Feiferi lasiet piektdienas laikrakstā Diena._
Feiferis: no pašreizējās situācijas ar "Parex" varētu iziet pēc 6-9 mēnešiem
Situācija Parex bankā patlaban stabilizējas, nauda ne tikai iziet, bet arī ienāk, piektdien publicētā intervijā laikrakstā Diena saka Hipotēku un zemes bankas vadītājs un tagad arī Parex bankas vadītājs Inesis Feiferis, prognozējot, ka "iziet no šīs situācijas" varētu pēc 6-9 mēnešiem.Pēc viņa teiktā, Parex bankai vēl pirms valdības atbalsta 200 miljonu latu apmērā tika iedots finansējums pret vērtspapīriem Latvijas Bankā, tad nāca 200 miljoni ar Valsts kases starpniecību un nākamais etaps ir tagad, "kur mēs skatāmies, kas būs vakarā, un tad rīt lemsim, ko tālāk darīt".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.