Izskan dažādas versijas par to, kāpēc tieši Finanšu ministrijas (FM)
valsts sekretāre Irēna Krūmane tika izraudzīta par nākamo Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju. Pašas I.Krūmanes stāstītais,
ka par savu oficiālu izvirzīšanu viņa esot uzzinājusi tikai iepriekšējā
vakarā pirms tam, kad finanšu ministrs un Latvijas Bankas prezidents
iesnieguši Saeimā dokumentus I.Krūmanes apstiprināšanai FKTK vadītājas
amatā, ļauj noprast, ka ar viņu pašu šis lēmums nebija īsti saskaņots.
"Esmu ierēdnis, kas pakļauts rotācijai, un jābūt jebkurā brīdī gatavam
uzņemties atbildību un kalpot savai valstij," ar tādu gandrīz vai
nolemtību I.Krūmane komentēja savu izvirzīšanu. Gan esošie un bijušie
kolēģi, gan tie, kurus jau tuvākajā laikā viņai būs jāuzrauga — banku
un apdrošināšanas nozares pārstāvji — raksturo topošo FKTK vadītāju kā
ārkārtīgi profesionālu un zinošo cilvēku, īpaši uzsverot viņas pieredzi
komunikācijā ar starptautiskām organizācijām.
Pietrūka globālā skatījuma
Kā gandrīz jebkurš valsts sekretārs arī I.Krūmane plašai sabiedrībai nav īpaši pazīstama — interesi un arī sašutumu cilvēkos raisījušas vien ziņas par viņas atalgojuma apjomu, jo I.Krūmane vienmēr bijusi starp vislabāk atalgotām ministriju amatpersonām. Kā liecina viņas ienākumu deklarācija, pērn FM valsts sekretāre mēnesī vidēji saņēma 6,4 tūkstošus latu. Taču jāatceras, ka viņa ir arī gandrīz vienīgā augsta ranga amatpersona, kas valsts pārvaldē bija atnākusi no privātā sektora.
I.Krūmane beigusi Latvijas Universitātes (LU) Finanšu un tirdzniecības fakultāti, kā arī LU Starptautisko attiecību institūtu, kuru, 1991.gadā absolvējot, saņēmusi diplomu starptautiskajās un juridiskajās attiecības. Viņas profesionāla karjera sākās Tirdzniecības ministrijas ekonomisko sakaru nodaļā, taču, kad šī iestāde tika likvidēta un viņai piedāvāja iet strādāt Finanšu ministrijā vai bankā, I.Krūmane izvēlējās otro iespēju. "Ne brīdi to nenožēloju, jo banku sektors attīstījās daudz straujāk nekā, piemēram, rūpniecība, līdz ar to arī karjeras iespējas bija plašākas," saka I.Krūmane.
Vairāk nekā desmit gadu strādājot banku sfērā, viņa esot guvusi pieredzi gandrīz visās banku darbības jomās. Pēc pašas I.Krūmanes teiktā, viņai visinteresantākā likās risku pārvaldība. Kad 2004.gadā tika izsludināts konkurss uz Valsts kases (VK) pārvaldnieka amatu, I.Krūmane jau bija Baltijas Tranzītu bankas valdes locekle. Kāpēc nolēmusi attiekties no prestižā, stabilā un labi apmaksātā darba bankā? "Kad tu sasniedz noteiktu vecumu, kļūst garlaicīgi, ka tava dzīve ir atkarīga tikai no kārtējā gada bonusa. Naudai vairs nebija tik liela nozīme. Gribējās pamēģināt kaut ko jaunu," viņa skaidro savu izvēli. I.Krūmane pieteicās VK pārvaldnieka amata konkursā un uzvarēja. "Domāju, ka bankā viņai pietrūka globālā skatījuma," domā kāda bijusī I.Krūmanes kolēģe. Taču par kopīgo darbu viņa atceras tikai to labāko: "Viņai bija ļoti iespaidīgas zināšanas banku lietās. Strādāt ar viņu bija patīkami, jo Irēnai vienmēr bija savs viedoklis, kuru viņa ļoti kaismīgi aizstāvēja, taču diskutēt bija viegli, jo viņa vienmēr savu pozīciju ļoti labi argumentēja."
Sabiedrībai, ne sev
Atnākot uz Valsts kasi, I.Krūmane ķērās klāt iestādes darba modernizācijai — tika ieviesta elektronisko norēķinu sistēma ekase, VK saņēma ISO kvalitātes vadības sertifikātu. "Man bija viegli strādāt, jo VK pēc būtības ir tā pati banka, kas apkalpo budžetu," uzsver I.Krūmane.
"Viņa bija atnākusi ar pavisam citu ideoloģiju, kādas nebija nevienam no iepriekšējiem pārvaldniekiem. Kā privātbankā viņai prioritāte bija klients," atceras VK norēķinu centru koordinācijas departamenta vadītājs Mārtiņs Prikulis, kurš uzsver, ka ar I.Krūmanes iecelšanu par VK vadītāju tika atdzīvināti vairāki nozīmīgi projekti, piemēram, tās pašas ekases izveide. "Viņa ir cilvēks, kas orientēts uz attīstību, turklāt viņa uzticas citiem un nemēģina visus darbus padarīt pati," par bijušo priekšnieci izsakās VK pārstāvis. Par lielu I.Krūmanes nopelnu viņš uzskata arī to, ka viņa ļoti pārliecinoši pārstāvēja iestādi starptautiskajā apritē.
VK pārvaldnieces aktīvo darbību pamanīja toreizējais finanšu ministrs Oskars Spurdziņš (TP), kurš aicinājis viņu kļūt par ministrijas valsts sekretāri. Par galvenajiem sasniegumiem šajā amatā I.Krūmane uzskata prēmēšanas sistēmu sakārtošanu, kā arī darbu pie budžeta rezultatīvo rādītāju ieviešanas. "Man ir svarīga sajūta, ka es daru kaut ko sabiedrībai, ne sev," viņa uzsver. Viņasprāt, nevienas bankas prezidenta darba kārtību pēc atbildības līmeņa nevar salīdzināt ar FM valsts sekretāra darbu sarakstu, taču arī FKTK priekšsēdētāja amatu viņa uzskata par pietiekami atbildīgu, par ko liecina kaut vai tas vien, ka tā vadītāju apstiprina Saeima.
Dāvids Tauriņš, FM valsts sekretāra vietnieks, kurš kādreiz strādājis ar I.Krūmani Baltijas tranzītu bankā, par viņas labām īpašībām nosauc vēlmi maksimāli iedziļināties lietas būtībā. "Viņa arī nekad nemēģina izvairīties no lēmumu pieņemšanas," viņš piebilst. Pēc D.Tauriņa domām, I.Krūmane, strādājot FM, parādījusi sevi ne tikai kā finansiste, bet arī kā diplomāte, jo sarežģītajā ekonomiskajā situācijā lielas pūles bija jāvelta starptautiskai sadarbībai un skaidrošanas darbam. I.Krūmanes izvirzīšanu FKTK priekšsēdētāja amatam viņas kolēģis skaidro ar banku sektora ārkārtīgi nozīmīgu lomu tautsaimniecībā, un tagad, kad ekonomika ir pārējas periodā, ir vajadzīgs cilvēks, kas maksimāli atbildīgi varētu šo nozari uzraudzīt, uzskata D.Tauriņš.
Par vienu no prioritāriem uzdevumiem FKTK vadītājas amatā I.Krūmane uzskata dialoga atdzīvināšanu, kas patlaban, viņasprāt, veidojas epizodiski. Viņa piekrīt arī banku sektora pārstāvju pārmetumiem par to, ka līdz šim FKTK nebija pietiekami aktīva, aizstāvot mūsu finanšu nozares intereses ārzemēs, piemēram, kad Latvijas bankām radās problēmas ar ASV institūcijām. Pēc I.Krūmanes domām, ļoti svarīgi uzturēt dialogu ar ārvalstīm, īpaši tad, kad rodas arvien vairāk jautājumu un bažu par Latvijas ekonomisko situāciju.