Par Krājbankas bankrota procedūras sākšanu lems tiesa.
Neviens no saņemtajiem Krājbankas sanācijas priekšlikumiem nav praktiski realizējams, secinājis bankas maksātnespējas administrators - auditorfirma KPMG Baltics.
Kā sacīja Zakulis, bankrota pieteikumu administrators tiesā varētu iesniegt jau rīt, taču neuzņēmās prognozēt tiesas lēmumu.
Jautāts, kāds ir viņa prognozes, vai Noguldījumu garantiju fonds un noguldītāji, kuriem Latvijas Krājbankā atradās vairāk nekā 100 000 eiro jeb 70 000 latu, atgūs savus noguldījumus, Zakulis sacīja, ka iespējami vairāki scenāriji, tostarp visu summu varētu neatgūt neviens.
Savukārt korespondējošos kontos iestrēgušo naudu, aptuveni 110 miljonus latu, atgūt būšot ļoti problemātiski un administratoram būs jācīnās par šo naudu, sacīja Zakulis, piebilstot, ka patlaban nekādas virzības nav.
Pavisam tika vērtēti četri sanācijas priekšlikumi, kas tika iesniegti administratoram.
Viens no kritērijiem bija kreditoru prasību restrukturizācija, kur visi priekšlikumi balstījās uz pieņēmumu, ka visi kreditori, tostarp Latvijas valsts, ir gatavi finansiāli iesaistīties maksātnespējīgās AS Latvijas Krājbanka glābšanā.
Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds, kas ir lielākais bankas kreditors, nedrīkst līdzekļus izmantot citiem mērķiem kā tikai garantēto atlīdzību izmaksai, norāda KPMG Baltics. Savukārt bez kreditoru līdzdalības potenciālā investora piedāvātais finanšu ieguldījums bija nepietiekams. Līdz ar to administratoram nav pamata rekomendēt FKTK citu risinājumu kā bankrotu.
KPMG Baltics norāda, ka diviem sanācijas priekšlikumiem bija dažādi iesniedzēji, bet viens un tas pats investors. Tā piedāvātais finanšu ieguldījums nebija pietiekams, lai banku sanētu, turklāt tas prasīja arī ievērojamu valsts līdzdalību, tostarp pārvēršot lielākā bankas kreditora - Noguldījuma garantiju fonda - prasījumu pret Latvijas Krājbanku, kas izveidojies, izmaksājot garantētos noguldījumus bankas klientiem, ilgtermiņa parādzīmēs.
Tādējādi neviens no piedāvātajiem sanācijas priekšlikumiem neatbilda visiem izvirzītajiem kritērijiem, norāda KPMG Baltics.
Visi Latvijas Krājbankas sanācijas priekšlikumi tika vērtēti pēc šādiem kritērijiem: ieguldījumam bankas pamatkapitālā ir jābūt pietiekamam, lai tas atbilstu minimālajām kapitāla pietiekamības prasībām, bankas likviditāte jānodrošina tādā apmērā, lai tā atbilstu minimālajām likviditātes prasībām un bankai būtu pietiekami resursi atsākt ilgtspējīgu darbību, bankas kreditoru prasību restrukturizācija (norakstāmo prasījumu apjoma vai izmaiņas prasījumu atmaksas grafikā), lai banka varētu atsākt darbu, vīzija par bankas nākotni un biznesa plāns, kas nodrošinātu ilgtspējīgu bankas darbību, kā arī citi noteikumi, ko ir izvirzījis restrukturizācijas priekšlikuma iesniedzējs.
24.janvārī KPMG Baltics korporatīvo finanšu direktors Aivars Jurcāns preses konferencē sacīja, ka minimālais ieguldījums, lai nodrošinātu bankas likviditātes apjomu vismaz 30% no saistībām un kapitāla pietiekamību vismaz 8% no saistībām, ir 170 miljoni latu.
No Latvijas Krājbankas kreditoriem lielākais ir Noguldījumu garantiju fonds (60% prasījumu kopsummas), tam seko valsts institūcijas (14%), subordinētie kreditori (4%), finanšu institūcijas (2%) un pārējie noguldītāji (20%).
Rīgas apgabaltiesa 2011.gada 23.decembrī Latvijas Krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu.
Tiesa par Krājbankas maksātnespējas iestāšanās dienu noteica sprieduma pasludināšanas dienu, proti, 23.decembri.