"Ja ir tik augsta inflācija, tad neesam kaut ko kārtīgi nostrādājuši. Ja inflācija vēl pieaugs, būs jādomā, kā palīdzēt trūcīgajiem, kuriem nav iespējas darba devējam paprasīt lielāku algu," viņš sacījis.
Godmanis paudis viedokli, ka Latvijas valdībai līdzīgi kā Vācijā 2004. gadā vajag noalgot labākos ekonomiskos prātus no uzņēmēju un akadēmiskās vides, lai viņi izstrādā plānu, ko darīt tālāk inflācijas apkarošanai, eksporta veicināšanai, nodokļu optimizēšanai. Bet tad padomdevējiem būtu arī jāuzņemas atbildība par ieteikumiem, nevis vienkārši jāparunā kā kādā diskusiju raidījumā.
Godmanis zinājis teikt, ka labklājības ministre Dagnija Staķe ir jau uzrunājusi premjeru Aigaru Kalvīti par to, ka šādos dzīves dārdzības pieauguma apstākļos būtu jāpaceļ no 19 uz 40 santīmiem piemaksa par katru nostrādāto gadu tiem pensionāriem, kas aizgāja pensijā līdz 1996. gadam, kam ir vismaz 30 gadu darba stāžs un pensija mazāka par 135 latiem mēnesī, kas dotu papildus vidēji 12 latus mēnesī katram šādam pensionāram. "Situācijā, kad inflācija ir 8,8 procenti, ar pensiju indeksāciju vien cauri vairs netiksim," viņš teicis.
Pēc Godmaņa LA stāstīta, varētu domāt, vai pārtikas precēm jāsamazina pievienotās vērtības nodoklis (PVN), lai cenas kristos. "Pēc teorētiskās ekonomikas jau tā sanāk: ja samazina nodokli no 18 līdz pieciem procentiem, tad par 13 procentiem vajadzētu kristies preču cenai. Bet realitātē pastāv iespēja, ka cenas veikalā nebūt nemazināsies un šos 13 procentus savā kabatā "iebāzīs" tirgotājs kopā ar pārstrādātāju. Bet valsts budžetā paliks mazāk naudas, jo kritīsies ieņēmumi no PVN. Tā ka šajā ziņā asas kustības diez vai būtu pieļaujamas," viņs pieļāvis.
Godmanis atzina, ka iepriekšējais Nacionālās attīstības plāns, ko gatavoja Andra Bērziņa valdības laikā, tādu inflācijas lēcienu neparedzēja, taču vajadzēja būt pilnīgi skaidram, ka, tikko iestāsimies Eiropas Savienībā, tiks atvērtas robežas un katrs, kurš gribēs nopelnīt vairāk, varēs braukt prom un daudzi to arī darīs.
"Un tas nozīmē, ka te strādājošo paliks aizvien mazāk un mazāk. Tie, kuri paliks, ies pie darba devēja un teiks: tev man jāmaksā vairāk, citādi es došos prom. Darba devējam nebūs kur sprukt, viņam jāmaksā vairāk, un, pēc pēdējiem datiem, gada laikā darba samaksas pieaugums bijis 23%. Sākot ar šo gadu, darba samaksas pieaugums pārsniedz produktivitātes pieaugumu, un tas nozīmē cenas pieaugumu. Līdz ar to mēs esam iekļuvuši "velna aplī": ja algu neceļam, cilvēki brauc prom, nav kas strādā," LA sacījis ministrs.
Pēc viņa domām, vest iekšā lētāku darbaspēku ir ļoti liels risks. "Nesen runāju ar kādu spāni no Katalonijas. Tur nepilnos desmit gados sabraukuši viens miljons imigrantu. Ekonomika plaukst, viss attīstās, bet, kad jautāju: kā jūs tiekat galā ar imigrantiem, viņš atzina, ka tā ir problēma, jo iebraucēji ir musulmaņi, kuri sabiedrībā neiekļaujas. Teicu: "Ekonomiski jūs labāk dzīvojat, bet esat dabūjuši imigrantu problēmu." Man atbildēja: "Bet mums jāsacenšas ar citām valstīm un reģioniem, lai neaiziet mums garām."," stāstīja Godmanis.
Viņs atzina, ka valdībai nav jarūpējas par algām privātaja sektora, taču valdībai jāmaksā alga visiem pārējiem: ierēdņiem, skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, mediķiem utt., un tā nevar neņemt vērā, cik maksā uzņēmēji saviem darbiniekiem, "valsts darbā" strādājošo algas jāvelk līdzi.
"Inflāciju ceļ arī tas, ka Latvijā ienāk nauda no ārpuses, nauda, kas nav nopelnīta šeit. Vislielākā nauda ir banku nauda, kas ienāk no ārzemēm, kas taisa "bumu" nekustamo īpašumu tirgū. Mūsu bankas pārsvarā ir ārzemju banku meitasuzņēmumi. Tās šo naudu saņem par ļoti zemu cenu no savām mātesbankām Vācijā, Norvēģijā, citās valstīs. Ārzemju bankas labi zina, ka savā valstī var saņemt daudz mazākus procentus nekā Latvijā, tāpēc tās riskē un sūta naudu šurp. Ne valdība, ne Latvijas Banka šeit neko daudz ietekmēt nevar. Šī nauda pārsvarā diemžēl netiek ieguldīta ražošanā, bet nekustamos īpašumos, patēriņā utt.," LA stāstījis Godmanis.
Viņš atzīmējis, ka otra lielākā naudas summa nāk no Eiropas struktūrfondiem, trešā - no Latvijas viesstrādniekiem Īrijā un Lielbritānijā, kuri sūta naudu saviem radiniekiem, ceturtā ir "karstā" nauda no Austrumiem, par kuru pērk īpašumus Jūrmalā, lai cik arī tie maksātu, un tikai piektā nauda, kas ienāk tirgū, ir valdības nauda, kas tiek maksāta no budžeta. "Lai vismaz to samazinātu, valdībai ir jānolemj, ka tagad maksāsim par 1,4 procentiem mazāk un likvidēsim budžeta deficītu, pat mēģināsim dzīvot ar atlikumu budžetā, bet tas naudas apriti daudz neietekmēs," sacīja ministrs.
Pēc viņa teikta, otrs, ko valdība var darīt, ir skatīties, vai cenas netiek celtas vienojoties. Piemēram, būvmateriālu cenas gada laikā pieaugušas par 36%. "Ekonomikas ministrs pēta, vai nav kādas nelikumīgas tirgotāju vienošanās. It kā pirmajā brīdī neko tādu neredz. Iespējams, ka nauda ienāk tādā daudzumā, ka nepaspēj pieražot, pievest būvmateriālus, tāpēc cena kāpj," stastījis Godmanis.
Viņš norādījis, ka nav skaidrs, kāpēc tik strauji kāpj pārtikas produktu cenas. Piemēram, gaļas iepirkuma cenas ir pat samazinājušās par 7-10%, piena ir palikušas uz vietas, taču gala produktu cenas nevis krītas, bet aug.
"Jāveido bezmaz vai cenu policija, kas uzmanīs, lai cenas nepieaug ļaunprātīgi," rezumējis iekšlietu ministrs.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka patēriņa cenas Latvijā šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 0,9%, bet gada inflācija (šā gada jūnijs salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju) palielinājās līdz 8,8%. Gada vidējā inflācija Latvijā, pēc analītiķu aplēsēm, jūnijā sasniedza jaunu rekordu - 7,4%.
Lai bremzētu inflāciju, valdība martā apstiprināja inflācijas apkarošanas plānu, kas paredz izmaiņas kreditēšanas politikā, nekustamo īpašumu jomā, kā arī nodokļu politikā. Lielākā daļa no šā inflācijas apkarošanas plāna ietvaros tapušajiem likumu grozījumiem stājās spēkā jūnija sākumā.