Uzņēmēji norāda, ka L.Majores-Menjokas un grāmatvedības
dokumentu nozušanas dēļ nav iespējams laikus Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniegt nepieciešamos
pārskatus un sagatavoties tematiskajām pārbaudēm. Saskaņā ar Administratīvo
pārkāpumu kodeksu, sods par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas noteikumu
neievērošanu visiem cietušajiem uzņēmumiem kopā var sasniegt 7500 Ls. Tā kā
likumdošana paredz, ka atbildību par grāmatvedības standartu ievērošanu uzņemas
kompānijas vadība, tad cietušajiem draud izslēgšana no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistra un
soda naudas, kas mazajiem uzņēmējiem var būt arī nāvējošas, uzsver laikraksts.
Par L.Majores-Menjokas un viņas uzņēmuma SIA Zelta padoms darbībām saņemtas vismaz trīs sūdzības dažādās policijas pārvaldēs. Valmieras policija par dokumentu slēpšanu uzsākusi kriminālprocesu un tiesa piemērojusi viņai drošības līdzekli - parakstu par dzīves vietas nemainīšanu. Sadzīt rokā pazudušo uzņēmēju centusies arī Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), kura ar Zelta padomu bija noslēgusi vienošanos par divu bezdarbnieču nodarbināšanu grāmatveža palīdžu amatā. Tomēr vienošanās lauzta pēc tam, kad L.Majore-Menjoka pazudusi kopā ar bezdarbniecēm paredzēto darba samaksas daļu, Db informējusi aģentūra.
Arī Db neizdevās sazināties ar L.Majori-Menjoku.
L.Majore-Menjoka no poligrāfijas uzņēmuma SIA Contego vadītāja Aiņa Sproģa sākusi izvairīties pērnā gada oktobrī, stāstījis uzņēmējs. Kad grāmatvede uz e-pastiem un telefona zvaniem ilgstoši nav atbildējusi, uzņēmuma vadītājs interneta forumā uzgājis arī citus uzņēmējus, kuru grāmatvedība arī bija nozudusi kopā ar šo pašu grāmatvedi. Turklāt šādu darba stilu viņa piekopusi jau ilgāku laiku - vismaz no pērnā gada sākuma. Uzņēmēji uzzinājuši, ka L.Majore-Menjoka arī tagad turpina piedāvāt grāmatvedības pakalpojumus un tiekas ar potenciālajiem klientiem.Pēc vairāku mēnešu meklējumiem cietušie uzņēmēji uzzinājuši, ka daļa no kompānijas grāmatvedības varētu atrasties L.Majores-Menjokas uzņēmuma Zelta padoms juridiskajā adresē Valmierā. Telpas grāmatvede pametusi tādā steigā, ka tur atstājusi gan dokumentus, gan datoru. Neziņā palikušas arī divas Zelta padoma grāmatveža palīdžu amatos nodarbinātās bezdarbnieces. Biroju ēkas pārvaldnieks, kuram L.Majore-Menjoka palikusi parādā arī par telpu īri, piekrita uzņēmējiem palīdzēt un atdot dokumentus.
Valsts policijas Valmieras rajona policijas pārvaldē apskatot izņemtos dokumentus, atklājās, ka biroju ēkas pārvaldnieka noglabātajās kastēs ar Zelta padoma mantību atrodami vismaz 15 uzņēmumu dokumenti, starp tiem arī SIA Contego grāmatvedības dokumenti.
Tomēr A.Sproģis atzīst, ka diemžēl grāmatvedes medības vēl nav beigušās, jo vēl joprojām iztrūkstot 2007. gada dokumentu, kuru trūkuma dēļ kompānijai jau radušās nepatikšanas ar VID. Dienesta inspektori uzskata, ka uzņēmējs pats vainīgs grāmatvedības nozaudēšanā, tādēļ brīdinājuši, ka kompānija tiks izslēgta no PVN maksātāju reģistra, neskatoties uz to, ka Contego atzīta par cietušo krimināllietā.
Policijai tāpat kā uzņēmējiem nav īstas skaidrības par to, kādēļ L.Majore-Menjoka šādi rīkojusies. Tiesa, grāmatvede saņēmusi priekšapmaksu par padarāmo darbu, ko nav paveikusi, apgalvo uzņēmēji.
Viens no cietušajiem uzņēmējiem, juridisko pakalpojumu uzņēmuma SIA International Business agency valdes priekšsēdētājs, Ingus Mats norāda uz kompāniju vadītāju neapskaužamo situāciju - saskaņā ar likumdošanu, atbildību par grāmatvedības esamību un tās atbilstību standartiem jāuzņemas uzņēmuma valdei. VID uzliktais sods ir jāsamaksā trīs mēnešu laikā, arī gadījumā, ja tā piemērošana tiek apstrīdēta. Savukārt, ja cietušais uzņēmums vēršas tiesā pret vainīgo grāmatvedi, tiesvedība ilgst gadiem, turklāt, visticamāk, L.Majorei-Menjokai nav tādu līdzekļu, lai spētu visiem cietušajiem uzņēmumiem atmaksāt zaudējumus.