Hansabankas pētījums: stereotipi un patiesība par darbu bankā Latvijā

Bez ekonomistiem, banku speciālistiem, finansistiem, grāmatvežiem un juristiem tie ir arī cilvēki ar filologa, ārsta, medicīnas māsas, lauksaimnieka, mārketinga speciālista, celtnieka, agronoma, konservēšanas tehnologa un citu izglītību. Šādi stereotipi ir viens no šķēršļiem darba tirgus mobilitātei, taču mobils darba tirgus šobrīd ir īpaši nepieciešams Latvijas attīstībai. Pētījums rāda — lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko augstāko izglītību darbam komercbankā uzskata Banku augstskolas vai Latvijas Universitātes ekonomikas vai uzņēmējdarbības vadības fakultātes diplomu. Respondentus lūdzot atzīmēt trīs piemērotākos variantus, 71% uzskata, ka labu pamatu darbam bankā nodrošina Banku augstskola, savukārt 68% minējuši Latvijas Universitātes ekonomikas vai uzņēmējdarbības vadības izglītību. 34% respondentu kā atbilstošu atzīmējuši kādas citas Latvijas privātās augstskolas vai uzņēmējdarbības vadības izglītību. Par vismazāk atbilstošu respondenti atzinuši tādas Latvijas Universitātes sociālo zinātņu programmas kā vēsturnieks, filozofs, žurnālists, kā arī Mākslas akadēmijas un Sporta pedagoģijas akadēmijas izglītību. Kāda izglītība, Jūsuprāt, būtu pietiekams pamats darbam komercbankā? Lūdzu atzīmējiet 3 atbilstošākos atbilžu variantus: Patiesībā lielākajā Latvijas komercbankā  Hansabankā, kur strādā vairāk nekā 2600 darbinieku, visvairāk absolvējuši ir dažādas Latvijas Universitātes fakultātes. Otrajā vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte, bet trešajā  Banku augstskola. Ceturto un piekto vietu ieņem Latvijas Lauksaimniecības universitāte un biznesa augstskola „Turība“.  Hansabankas darbinieku vidū ir arī tādi, kas izglītību ieguvuši ārvalstīs, piemēram, University of London, Syddansk University, New York University u.c. „Mēs ar lielu interesi veicām pētījumu par Latvijas iedzīvotāju priekšstatiem, kādam jābūt bankas darbiniekam. Mūsu vērojumi rāda, ka tieši kļūdaini priekšstati par bankas darbiniekiem, ir viens no šķēršļiem darba tirgus mobilitātei. Līdzīgi kā darbaspēka emigrācija uz Īriju. Latvijas ekonomikai darbaspēka mobilitāte ir īpaši būtiska šobrīd, kad atsevišķās nozarēs ir koncentrēts milzīgs daudzums darbinieku, savukārt citās ir vērojams darbaspēka trūkums, neveicinot sabalansētu attīstību. Lai nodrošinātu Hansabankas straujo un dinamisko attīstību, nepieciešami papildus jauni darbinieki. Sabiedrībā pastāv pieņēmums, - lai strādātu bankā, nepieciešama finansista, ekonomista vai baņķiera izglītība un kvalifikācija, bet tas tā nav.  Hansabankā var strādāt cilvēki ar visdažādāko izglītību, vecumu un pieredzi. Galvenais ir mūsu kopīgie mērķi un vērtības  orientācija uz rezultātu un pozitīva domāšana“, uzsver Hansabankas Personāla pārvaldes vadītāja Andželika Berga. Tāpat Hansabankas pētījums rāda, ka sabiedrībā valda neprecīzs priekšstats par nepieciešamajām prasmēm, kas tiek prasītas no darbinieka. Piemēram, 33% uzskata  lai strādātu bankā jābūt izpratnei par grāmatvedību un 27% domā, ka nepieciešamas labas prasmes matemātikā. Hansabankā ir vairāk nekā 300 amatu, kuros strādā darbinieki ar dažādām profesionālajām prasmēm, kur zināšanas matemātikā vai grāmatvedībā nav svarīgākās. Pastāv noteiktas prasmes, kas nepieciešamas un ko vērtē potenciālājos darbiniekos, bet daudz zināšanu Hansabanka saviem darbiniekiem piedāvā apgūt Mācību centrā. Tai pašā laikā 83% Latvijas iedzīvotāji uzskata, lai strādātu bankā ir nepieciešamas labas iemaņas saskarsmē ar cilvēkiem, bet 59% uzskata, ka nepieciešamas spējas mācīties un apgūt jaunas zināšanas. Vēl 39% atzinuši, ka vajadzīgas spējas problēmām meklēt radošus risinājumus. „Šīs tiešām ir īpašības, kas raksturīgas Hansabankas darbiniekiem un ko mēs novērtējam,“ uzsver A. Berga. Pētījums liecina, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata — darbs komercbankā nodrošina stabilitāti, labu algu, draudzīgu kolektīvu, kā arī piedāvā mērķtiecīgu izaugsmi. Pētījums rāda  Latvijas sabiedrībā valda uzskats, ka darbs komercbankā nav savienojams ar interesantu darba dienu (kā neraksturīgu atzīmējuši 57% respondentu).  46% respondentu uzskata, ka intelektuāli bagātinošs darbs nav raksturīgs komercbankai, bet vēl 41%, ka atmosfēra nav radoša. Patiesībā darbs komercbankā ir ļoti radošs un intelektuāli bagātinošs  bankas darba vide ir ārkārtīgi dinamiska, jo nepārtraukti tiek domāts par jauniem radošiem un inovatīviem risinājumiem. Hansabanka piedāvā saviem darbiniekiem dažādus kursus un apmācības, kurus var apgūt gan Hansabankas Mācību centrā, gan arī ārvalstīs. Šī gada pirmajā pusgadā vairāk nekā 52% Hansabankas darbinieku ir izmantojuši iespēju piedalīties mācībās. Hansabankas pētījums arī parāda priekšstatu, ka Latvijas komercbankas darbinieka vidējais vecums ir no 24 līdz 35 gadiem. 41% respondentu uzskata, ka vidējais bankas dabinieka vecums ir 30-35 gadi, bet 40%  24-29 gadiem. Hansabankā vidējais darbinieku vecums ir 29 gadi, bet  darbā bankā ir aicināti pieteikties gan gados vecāki, gan gados jaunāki cilvēki. Vecumam nav izšķirīgā nozīme, galvenais, lai cilvēks ir mērķtiecīgs, ar augstu atbildības sajūtu, profesionālās attīstības nozīmīguma izpratni, vēlmi apgūt jauno un pozitīvi domājošs. Tajā pašā laikā 58% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka īstais vecums, lai sāktu darbu komercbankā ir no 24 līdz 29 gadiem  būtībā pēc augstskolas beigšanas. Vīriešiem, salīdzinot ar sievietēm, nav tik viennozīmīgas atbildes. 49% vīriešu uzskata, ka no 24 līdz 29 gadiem, bet 41% no 18 līdz 23 gadiem. Hansabankas pētījumā par aizspriedumiem saistībā ar darbu komercbankā respondentiem tika  apzinātas izplatītākās asociācijas. Viennozīmīga līdera nav  39% bankas darbiniekus raksturo kā „veiksmīgos jauniešus“, bet 37% kā „pelēkos uzvalciņus“.  Raksturojumos gan manāmas atšķirības starp respondentu vecumu un dzīvesvietu. Cilvēki vecumā no 30 līdz 49 gadiem bankas darbiniekus raksturo kā veiksmīgus jauniešus un sauc par nodrošinātiem jaunā vidusslāņa pārstāvjiem. Savukārt Rīgā  bankas darbiniekus vairāk raksturo kā „pelēkos uzvalciņus“ (44%) un nodrošinātos jaunā vidusslāņa pārstāvjus (42%).  Savukārt citās Latvijas pilsētās bankas darbiniekus raksturo kā „veiksmīgos jauniešus“ (53%). Kā, Jūsuprāt, sabiedrībā ir pieņemts raksturot komercbanku darbiniekus? Tie tiek raksturoti kā: Par pētījumu Hansabanka veica pētījumu š.g. septembrī, lai noskaidrotu, kādi stereotipi par bankas darbiniekiem valda sabiedrībā, jo tieši tie ir viens no šķēršļiem darba tirgus mobilitātei. Pētījuma veids   OMD Snapshots, kurā aptaujāti 828 respondenti no Rīgas, Latvijas lielākajām pilsētām un reģioniem. Papildu informācija: Ivars Svilāns AS „Hansabanka” preses sekretārs Tel.: 7444561, 29454411 [email protected]