Viņš saka, ka patlaban varot redzēt — izmaiņas ir ļoti straujas. «Dažreiz tas pat ir labāk, jo pēc tam sākas straujš uzlabojums, nevis lēnā garā situācija turpina pasliktināties,» viņš teicis.
M.Avotiņš prognozējis, ka tagad būs viens divi salīdzinoši grūtāki gadi, bet pēc tam nākamie 5—6 gadi būs salīdzinoši straujas izaugsmes gadi. «Es domāju, ka nākamo 10—12 gadu laikā vidējais pieauguma temps būs 5—6%,» viņš teicis.
«Hansabankas» vadītājs intervijā atzinis, ka inflācija Latvijā maksimumu jau ir sasniegusi, taču jautājums ir — cik strauji tā mazināsies. «Ja naftas cenas pasaulē strauji samazinās, tad Latvijā jau šogad var sasniegt viencipara inflāciju. Tomēr tā laikam nebūs, jo naftas cenu attīstība pasaulē ir neprognozējama. Nākamgad, es domāju, turpināsies straujš samazinājums,» sacījis M.Avotiņš.
Bankas vadītājs sagaida, ka šogad zaudēti tiks aptuveni 0,6—0,7% no kredītportfeļa, bet nākamgad, visticamāk, ap 1,2%. «Pašreiz zaudējumu apjoms ir saskaņā ar plānoto. Banku sektorā nākamgad gada vidējais uzkrājumu līmenis sliktajiem kredītiem varētu būt visaugstākais. Ekonomikas lejupslīdes ātrums ir straujāks, nekā prognozēja pirms pusgada, kas maina prognozes ilgtermiņā. No otras puses, jo straujāk sajūtam ekonomikas bremzēšanos, jo ir lielāks stimuls uzsākt pārstrukturizāciju,» viņš sacījis.
Banka neprognozē strauju kavētāju pieaugumu privātpersonu vidū. «Parasti privātpersonas ir daudz drošāki aizņēmēji, redzam arī, ka atalgojuma līmenis ekonomikā kopumā ir cēlies,» sacījis intervijā M.Avotiņš.
Savukārt starp uzņēmumiem vienmēr būs kāds, kurš cerēs, ka, neko nedarot, viss būs kārtībā. Pēc viņa teiktā, no šīs ekonomiskās situācijas stiprākās kompānijas izies vēl stiprākas, bet tām, kas nebūs ātras, drosmīgas, nesapratīs, ka laiki mainījušies, radīsies problēmas.
«Kopumā, es domāju, ka šobrīd nav notikušas nekādas lielas, negatīvas lietas uzņēmējiem. Tagad jāsaprot — lai uzņēmums pelnītu, jāpalielina produktivitāte. Piemēram, kokapstrāde bija tā nozare, kur pirms gada diviem jau saprata, kā situācija attīstīsies. Lai gan pasaules tirgus ļoti krities, Latvijas kokrūpniecības nozares eksports nav tam sekojis līdzi, jo vairāki uzņēmumi, redzot situācijas attīstību, pieņēma drosmīgus lēmumus, veica lielas investīcijas,» teicis M.Avotiņš.
Pēc aktīvu apjoma «Hansabanka» Latvijā ir lielākā banka. Bankas peļņa šogad būtiski neatšķirties no pērnā gada peļņas, intervijā prognozējis bankas valdes priekšsēdētājs.
Pēc viņa teiktā, tomēr ir gaidāms, ka vairākus turpmākos ceturkšņus bankām augs nemaksātāju skaits, kas novedīs pie tā, ka nāksies veidot lielākus uzkrājumus, kas ietekmēs peļņu, proti, bankām šogad, nākamgad būs lielākas izmaksas uzkrājumiem.
2007.gadā «Hansabankas» grupas peļņa bija 100,3 miljoni latu, bet pašas «Hansabankas» — 98,9 miljoni latu. Savukārt šogad pirmajā ceturksnī «Hansabankas» grupas peļņa bija pagājušā gada pirmo trīs mēnešu līmenī —
47,8 miljoni latu, tostarp «Hansabankas» pašas peļņa — 56,6 miljoni latu, kas ir pieaugums par 12,5% salīdzinājumā ar 2007.gada pirmajiem sešiem mēnešiem.
Zviedrijas «Swedbank» grupā ietilpstošā «Hansabanka» ir lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apjoma.