Grieķija ir apņēmusies gada laikā samazināt budžeta deficītu par četriem procentu punktiem - no pašreizējiem 12,7% līdz 8,7%, bet trīs gadu laikā budžeta deficīts jāsamazina līdz 3%.
Analītiķi pauž bažas, vai Grieķijai izdosies budžeta izdevumus nepieciešamajā apmērā tik īsā laikā samazināt. To kavēt varētu arī jau izskanējusī informācija, ka Grieķijas iedzīvotāji gatavojas liela mēroga streikiem pret algu samazināšanu.
Savukārt eiro zonas valstu pārstāvji cer, ka Grieķija varēs atjaunot uzticību sev starptautiskajos tirgos un tomēr spēs piesaistīt naudu finanšu tirgos. Ja Grieķija tomēr nespēs to izdarīt, tad vai nu tā bankrotēs, vai nu Eiropas Savienība (ES) būs spiesta izsniegt tai kredītu, taču abi varianti nozīmē, ka eiro zonas kopējais finanšu stāvoklis pasliktināsies, uzskata analītiķi.
"Ja tomēr Grieķiju glābs par citu valstu līdzekļiem, tad tas nozīmēs, ka pie noteiktiem apstākļiem Vācijai un Francijai, kā arī citām eiro zonas valstīm ar stabilu finanšu sistēmu būs jāuzņemas vājāko valstu saistības, kas noteikti pasliktinās šo valstu obligāciju novērtējumus," norādīts "Hipo Fondi" finanšu tirgus nedēļas apskatā.
Laika, lai eiro zonas valstu līderi izlemtu, kā palīdzēt Grieķijai un ko darīt ar Grieķiju gadījumā, ja tā tomēr nespēs kārtot savas saistības, ir palicis ļoti maz, jo jau šā gada 20.aprīlī un 19.maijā Grieķijai nepieciešams refinansēt divas lielas parāda vērtspapīru emisijas. 20.aprīlī beigsies termiņš piecgadīgiem vērtspapīriem ar kupona likmi 3,1% par summu 8,2 miljardi eiro (5,76 miljardi latu), bet 19.maijā - desmitgadīgiem vērtspapīriem ar 6% kupona likmi par summu 8,5 miljardi eiro (5,97 miljardi latu).
Pašreiz Grieķijas valsts kases rīcībā ir septiņi miljardi eiro (4,91 miljardi latu), bet kopumā Grieķijai šogad ir nepieciešams aizņemties 53,2 miljardus eiro (37,35 miljardus latu). Kopumā Grieķijas valsts parāda termiņš ir diezgan garš - 82,6% no kopējā parāda summas veido vidēja un ilgtermiņa vērtspapīri; vidējais svērtais laiks līdz dzēšanai ir 7,8 gadi, bet nākamajos piecos gados nepieciešams refinansēt 55% no visas parāda summas.
Tomēr Grieķijai ir vitāli nepieciešama nauda kārtējo parāda daļu dzēšanai, norāda "Hipo Fondi" analītiķi, piebilstot, ka pēdējās Grieķijas valsts parāda izsoles parādīja, ka tā joprojām var dabūt finansējumu, bet - ar ļoti augstām likmēm (pēdējā reizē piecenojums piecgadīgajām obligācijām bija 350 bāzes punkti).
Kā ziņots, ES atņēmusi Grieķijai tās balsošanas tiesības nākamajā mēnesī paredzētajā nozīmīgajā sanāksmē, vēsta "Telegraph.co.uk". ES dalībvalstu finanšu ministru padome norādījusi, ka Grieķijas valdībai līdz 16.martam nepieciešams ievērot visas taupības pasākumu prasības, pretējā gadījumā valsts varētu pavisam zaudēt kontroli pār tās nodokļu un tēriņu politikām.
Savukārt, ja Grieķijai neizdosies pildīt tai noteiktās prasības, ES pati īstenos Grieķijas budžeta samazināšanas pasākumus Lisabonas līguma ietvaros.
Turklāt daļa Vācijas amatpersonu ir aicinājusi Grieķijai aizliegt balsot visos ES jautājumos, kamēr valsts nav pārvarējusi savas finanšu problēmas.
Tajā pašā laikā ES vēl joprojām atsakās izpaust sīkāku informāciju par paredzēto palīdzības sniegšanu Grieķijai, lai arī Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers devis mājienu, ka ministri jau ir vienojušies par atbalsta mehānismu, ja rastos šāda nepieciešamība. Paredzams, ka Grieķija varētu saņemt divpusēju aizdevumu no eirozonas valstīm.