Lai gan valdību investīciju fondi nav kaitējuši nevienai rietumvalstij, tiem piedēvē tieksmi iznīcināt ASV un Eiropas ekonomiku
Tās nopirks ostas, lidostas, transporta kompānijas, masu medijus, bankas gan Eiropā, gan ASV un kādā jaukā dienā paralizēs dzīvi Rietumu pasaulē — tāds ir visdramatiskākais scenārijs, runājot par valdību kontrolētajām investīciju grupām (Sovereign Wealth Funds — SWF). Ar miljardiem dolāru bruņotie monstri lielākoties pārstāv ne īpaši demokrātiskas valstis un, pateicoties energoresursu augstajai cenai, iegūst aizvien lielāku ietekmi finanšu pasaulē. Tradicionāli Eiropa bijusi atvērta investīcijām, taču tagad Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas ir tik nobijušās, pieprasa fondiem pieņemt uzvedības kodeksu.Kas tik biedējošs slēpjas zem trīs burtu abreviatūras? Lielākoties tie ir fondi, kurus izveidojušas ar dabas resursiem tādas bagātas valstis kā arābu zemes, Krievija, Norvēģija, vai vienkārši strauji augošas ekonomikas kā Ķīna. Tās īsā laikā nopelnījušas vairāk naudas, nekā vajadzīgs valsts uzturēšanai, tādēļ brīvos līdzekļus iegulda ārzemju uzņēmumos, tādējādi pieaudzējot kapitālu. Sliktās ziņas eiropiešiem un amerikāņiem ir tādas, ka turīgāko SWF īpašnieku vidū tikai Norvēģija uzskatāma par īsti uzticamu sadarbības partneri. Skandināvi ar fonda palīdzību pelna naudu pilsoņu pensijām un gatavojas brīdim, kad būs izsmēluši naftas un dabasgāzes rezerves. Citu fondu darbības principi un mērķi ir miglā tīti, un tas rietumniekus tracina visvairāk.
Iekaros bez šāvieniem
Krievija gada sākumā sadalīja savu 158 miljardu investīciju fondu divos, paverot mazākajam iespēju elastīgi ieguldīt naudu ārzemju kompāniju akcijās un obligācijās. Tā kapitāls ir 32 miljardi ASV dolāru jeb aptuveni tikpat, cik lielajiem amerikāņu hedžfondiem. Kad tas notika, vācieši un francūži sāka celt paniku, ka austrumzemes uzņēmēju intereses patiesais iemesls nav peļņas gūšana, bet gan ietekmes nostiprināšana stratēģiski svarīgos komunālo pakalpojumu uzņēmumos. Pārņēmuši kontroli pār tiem, viņi varētu firmas izmantot par šantāžas ieroci un bez šāvieniem panākt vairāk nekā izdevās Sarkanajai armijai, uzstāj aizdomu pilnākie analītiķi.
Baidoties no šāda pavērsiena, Eiropas Komisija izvirzījusi vairākus principus un vēlas, lai tie tiek iekļauti globālajā SWF uzvedības kodeksā, kuru līdz oktobrim izstrādās Starptautiskais Valūtas fonds. Tā akceptēšana gan būs pašu investīciju grupu vadītāju rokās, jo reāli nekādas saistības viņiem nevar uzspiest.
"Eiropa tradicionāli bijusi atvērta investīcijām, un tas turpināsies. Tajā pašā laikā mēs piekrītam, ka būtu saprātīgi, ja ar nacionālajām valdībām saistīti investori ievērotu vienādus caurredzamības un pārvaldīšanas pamatprincipus," Briseles ierosinājumu pamatoja iekšējā tirgus komisārs Čarlijs Makrīvijs
Arī EK prezidents Žozē Manuels Barozu februāra pēdējās dienās paziņoja, ka nedrīkst ļaut neeiropiešu izcelsmes fondiem "darboties tik necaurredzami un tikt izmantotiem ģeopolitiskas stratēģijas īstenošanai".
"Kādēļ uztraukties? Jūsu valstī ieplūst ārvalstu investīcijas," sarunā ar laikrakstu The New York Times rietumnieku raizes nespēja saprast Krievijas finanšu ministra vietnieks Dmitrijs Pankins.
"Ideja par privātu, valsts vadītu fondu, kas uzpērk atklātās akciju sabiedrības attīstītajās valstīs, var izsaukt bailes. Tās vienkārši ir bailes no nezināmā," austrumu lielvalsts pārstāvim ar aģentūras AP starpniecību netieši atbildēja kāds investīciju analītiķis.
Pagaidām nekaitīgi
Investīciju grupas izveidojušas aptuveni 30 valstis, ieguldot ap 2,5 triljoniem ASV dolāru. Bankas Morgan Stanley analītiķi lēš, ka līdz 2015.gadam SWF pārvaldīs 12 triljonus dolāru jeb desmito daļu no visiem pasaules līdzekļiem un tādejādi to ietekme vismaz pieckāršosies.
Pašreizējās tendences liecina, ka prognoze varētu atbilst patiesībai. Piemēram, Ķīnas investīciju grupa, kuras rīcībā varētu būt līdz pat 1,5 triljoniem ASV dolāru, pērn ieguldīja amerikāņu kompānijās 9,8 miljardus. Gadu iepriekš investīciju apjoms bija tikai 36 miljoni dolāru.
Kopš ASV nekustamo īpašumu krīzes sākuma SWF pakalpojumi Ziemeļamerikā kļuvuši pieprasīti. Lielās bankas Citigroup un Merrill Lynch pēc zaudēto kredītu norakstīšanas daļu naudas atguva, pārdodot savas akcijas arābu investīciju grupām.
"Jauno SWF īpašnieki izbauda šo situāciju kā kurpes uzvilkšanu pareizā kājā pēc ilgām mocībām. 1990.gados viņiem bija jāiet pie attīstītajām valstīm ar cepuri rokās, un tas nebija patīkami," HSBC bankas ziņojumu par investīciju grupām citē britu laikraksts The Guardian.
Kritiķi apgalvo, ka fondi ir pārāk noslēpumaini un to rīcību nosaka politiska ieinteresētība. Rietumnieki noteikti vēlētos, lai austrumu fondi rīkotos pēc līdzīga principa kā norvēģi, kas no naftas tirdzniecības uzkrātos 320 miljardus dolāru iegulda tā, lai nevienā kompānijā neiegūtu vairāk par vienu procentu akciju.
Protekcionisma draudi
Vairāki fondi jau apliecinājuši, ka ievēros valūtas fonda izstrādātā kodeksa prasības, taču EK nolēmusi nodrošināties pret pārsteigumiem un patur tiesības ar likumu palīdzību ierobežot "naftas naudas" ieplūšanu Eiropas kompānijās. "Pastāv iespēja, ka Rietumu valdības cīkstēsies ar SWF par to, ko un kur drīkst pirkt. Protekcionistu prettrieciens stratēģiskām investīcijām ir reāls un apdraud globālo tirdzniecību," sadursmes iespēju neizslēdz Standard Chartered bankas galvenais ekonomists Žerārs Lions. Tomēr viņš mudina uz racionālu sadarbību: "Rietumvalstīm nāksies akceptēt SWF pieņemšanos spēkā kā kārtējo pavērsienu pasaules ekonomikā. Tām vajadzētu izmantot iespēju strādāt kopā ar augošām ekonomikām kā Ķīna, Krievija un citām, lai radītu kopīgus noteikumus un rīcības kodeksu."
"Mūsu fonds tika nodibināts 1953.gadā. Kuveita ir Daimler akcionārs kopš 1969.gada, BP akcionārs kopš 1986. Mēs esam vieni no stabilākajiem akcionāriem," Kuveitas Investīciju pārvaldes izpilddirektors Bāders Al Saads nesaprot, kādēļ tieši tagad izskan konspirācijas teorijas par austrumnieku plāniem nopirkt visu pasauli.
Amerikāņu privātās investīciju grupas Blackstone vadītājs Stīvens Švarcmans uzskata, ka uztraukumam nav pamata. "Ir pat uzjautrinoši redzēt, ka visam kapitālam, ar ko vienmēr esam darbojušies, piešķirts jauns vārds — valdību kontrolētās investīciju grupas — un uzreiz līdzi nāk draudi. Kad Ķīnas investīciju fonds nopirka 9,5% akciju mūsu kompānijā, masu medijos parādījās jautājumi: kādēļ viņi tā dara, kādi ir viņu motīvi? Viņi pat nedabūja balsstiesības. Viņiem bija svarīgs ieguldījums, un viņi teica, ka negrib balsot." S.Švarcmans uzskata, ka SWF vadītāji ir gudri un labi izglītoti profesionāļi, kuri nemētā naudu vējā un lūkojas, kur var labāk nopelnīt.
ASV finanšu ministrs Roberts Kimmits pret SWF izturas piesardzīgi. Viņš tos dēvē par pozitīvu notikumu, taču aicina visas valstis kopīgi sekot līdzi fondu darbībai.
***
ES izvirzītie principi SWF darbībai
Skaidra atbildības sadale un nošķiršana.
Fondam jādarbojas autonomi no valdību stratēģiskajiem plāniem un jādefinē investīciju politika.
Fondam ik gadu jādeklarē savi īpašumi un aktīvi.
Fondam jāuzrāda kapitāla daudzums un izcelsmes avots.
Fondam jāinformē par aizņemtas naudas izmantošanu un tās rīcībā esošās valūtas sastāvu.
***
Lielākās valdību kontrolētās grupas
Nosaukums; valsts; kapitāls miljardos USD; Kad dibināts; naudas izcelsme
Abū Dabī Investīciju pārvalde Abū Dabī emirāts 857 1976 nafta
Norvēģijas valdības pensiju fonds Norvēģija 350 1990 nafta
Singapūras valdības investīciju korporācija Singapūra 330 1981 bezpreču
Dažādi Saūda Arābijas fondi 300 datu nav nafta
Kuveitas investīciju pārvalde Kuveita 250 1953 nafta
Ķīnas investīciju korporācija Ķīna 200 2007 bezpreču
Temasek holdings Singapūra 160 1974 bezpreču
Krievijas Federācijas stabilizācijas fonds Krievija 158 2004 nafta
CPP investīciju padome Kanāda 119 1997 bezpreču
Austrālijas valdības nākotnes fonds Austrālija 61 2004 bezpreču