Saskaņā ar Statistikas pārvaldes katalogu, preču mazumtirdzniecības nozari veido: medikamentu, sporta preču, farmācijas izstrādājumu, grāmatu, degvielas, datortehnikas, mājas elektronikas, būvmateriālu un citu preču mazumtirdzniecība. Tas nozīmē, ka likuma grozījumi var attiekties uz tādiem preču mazumtirgotājiem kā „Nelss“, „Rautakesko“, „Drogas“, „Narvesen“, „DT Mobile“, „Apranga“, „Sportland“, „Mēness aptieka“, „Elkor“, „Statoil“ un virkni citu mazumtirdzniecības uzņēmumu, kuru tirgus daļa jau ir vai tuvojas 25%, jo saskaņā ar jaunajiem likuma grozījumiem viņiem ir „būtiska ietekme“. Pieņemot šos grozījumus, praktiski katram veiksmīgam mazumtirdzniecības uzņēmumam ir jāpārvērtē sava uzņēmuma attīstības plāni, plānotie pasākumi tirgus daļu palielināšanai, piemēram, pircēju atlaižu karšu ieviešana, jāpārskata sadarbības nosacījumi ar piegādātājiem un kritiski jāpārvērtē daudzi citi savas veiksmes priekšnosacījumi, lai pārliecinātos, ka viņi neriskē tikt apsūdzēti būtiskas ietekmes ļaunprātīga izmantošanā. Sods par būtiskas ietekmes ļaunprātīgu izmantošanu, saskaņā ar grozījumiem Konkurences likumā, ir līdz pat 5% no uzņēmuma iepriekšējā gada neto apgrozījuma. „Aicinu visus preču mazumtirdzniecības nozares uzņēmumus rūpīgi iepazīties ar Konkurences likuma grozījumiem, analizēt to ietekmi uz savu darbību un izteikt savu viedokli par sagatavoto tiesību aktu“, aicina Romāns Baumanis, The PBN Company-Baltics viceprezidents. „Tuvāko dienu laikā mēs atvērsim īpašu mājas lapu, lai atvieglotu uzņēmumiem pieeju informācijai par Konkurences likuma grozījumiem, to ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, patērētāju un inflāciju, kā arī publicēsim ekonomikas un konkurences tiesību ekspertu viedokļus. Domāju, ka Latvijā ir daudz veiksmīgu uzņēmēju, kuri iedziļināsies grozījumu būtībā, novērtēs tos kā apdraudējumu godīgas konkurences attīstībai un efektīvai uzņēmuma attīstīšanai, un sāks aktīvi rīkoties savu interešu aizstāvībai.“ Grozījumi paredz ieviest „būtiskas ietekmes“ principu attiecībā uz visiem preču mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Būtiska ietekme ir tāds uzņēmuma stāvoklis tirgū, kad tā tirgus daļa pārsniedz 25%, bet netiek konstatēts dominējošais stāvoklis. Šādā gadījumā uzņēmumam tiek noteikti tādi paši ierobežojumi kā līdz šim uzņēmumiem ar dominējošu stāvokli tirgū, t.i. ar 40% vai lielāku tirgus daļu. „Līdz ar būtiskas ietekmes principa ieviešanu zudīs uzņēmējdarbības tiesiskās vides stabilitāte un paredzamība, kas, kā zināms, ir jebkuras veiksmīgas uzņēmējdarbības katalizators“, uzskata Dagnija Lībane, advokātu biroja „Glimstedt un partneri“ juriste. „Līdz ar to palielināsies tiesvedību apjoms un ilgums, cietīs patlaban veiksmīgi strādājošie uzņēmumi gan piegādātāju, gan tirgotāju līmenī un tirgus dalībniekiem tiks ierobežota iespēja ātri reaģēt uz situāciju tirgū un konkurentu aktivitātēm.“ Problēmu saasina apstāklis, ka valstī nepastāv skaidra tirgus daļas aprēķina metodoloģija, trūkst oficiāli noteikta tirgus sadalījuma pa nozarēm un precīza ģeogrāfiskā tirgus definīcija. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem faktiski nav iespējams precīzi aprēķināt savu tirgus daļu, tātad – arī plānot savas darbības saskaņā ar tiesību aktu normām. Likuma nepilnības varētu izmantot mazāk veiksmīgi vai negodīgi uzņēmumi, sniedzot Konkurences padomē nepamatotas sūdzības par veiksmīgākiem konkurentiem. Š.g. maijā seminārā par Konkurences likuma grozījumiem advokātu biroju „Loze, Grunte & Cers“, „Liepa, Skopina, Borenius“, „Glimstedt un partneri“, „Lejiņš, Torgāns & Partneri“, un „Sorainen“ juristi ir valdībai izteikuši bažas, ka šobrīd notiek juridiski vāji pamatots mēģinājums ar Konkurences likuma palīdzību ieviest papildus kontroles mehānismu tirgus dalībniekiem, kas darbojas preču mazumtirdzniecības sektorā. Īpaši negatīvi vērtējama „būtiskās ietekmes” jēdziena ieviešana Konkurences likumā. Rezultātā tiks izveidots neproporcionāls ierobežojums tirgus dalībniekiem, kas darbojas mazumtirdzniecībā. Turklāt pastāvēs problēmas ar šī jēdziena juridisko izpratni un interpretāciju, un nākotnē varētu tikt apstrīdēta Latvijas likuma atbilstība ES konkurences tiesību regulējumam. ### Par The PBN Company-Baltics The PBN Company-Baltics ir stratēģisko komunikāciju konsultāciju kompānija, kas Baltijā sniedz konsultācijas reputācijas vadībā, krīzes vadībā, attiecībās ar valdību, mediju attiecībās, kā arī nodrošina citus klientiem nepieciešamos sabiedrisko attiecību pakalpojumus. Uzņēmums darbību uzsāka 2001.gadā, izveidojot The PBN Company meitas uzņēmumu Baltijā ar biroju Rīgā. Baltijas valstīs kompānijas klienti ir privāti uzņēmumi un organizācijas, tostarp Ārvalstu investoru padome Latvijā, Alcatel-Lucent, British American Tobacco Nordics, Baltic Beverage Holding, Saint-Gobain, Statoil, Stora Enso Packaging, Radissona SAS. The PBN Company š.g. septembrī pievienojās reklāmas un mārketinga kompānijai WPP Group. The PBN Company centrālais birojs ir Vašingtonā un pārstāvniecības Londonā, Maskavā, Kijevā, Kišeņevā un Almati. The PBN Company ir dibināts 1983 gadā un ienākumi 2006.gadā bija 5,4 miljoni latu.
Romāns Baumanis
Viceprezidents
The PBN Company-Baltics
Tel. 67280759
e-pasts [email protected]